Lidija Švābe

Švābe (Kronberga) Lidija, Vēsturniece, dzejniece, (Zviedrija)

Arveda Švābes sieva.

māsa Skaidrīte Sodums, māte Līna Kronberga, tēvs Ansis Kronbergs

No 1938. — 1940. g. studēja Latvijas universitātē vēsturi,

1942. — 1944. g. baltu valodas.

1945. g. martā pārcēlās no Kurzemes krasta uz Zviedriju

***

Aizgājušo Ziemsvētku priekšvakari Zviedrijas latviešu sabiedrību piemeklēja ļoti smags zaudējums — 23. decembrī Stokholmas ziemeļu piepilsētā Solnā mira vēsturniece un dzejniece Lidija (Lija) Švābe.dz. Kronberga.

Viņa ir dzimusi 1918. gada 17. jūlijā Rīgā un tātad pieder pie tās latviešu paaudzes, kas izauga un izglītojās brīvajā Latvijā.

1945. gadā Lija (tā viņu sauca draugu pulkā) devās trimdā uz Zviedriju.

Piecdesmitajos gados viņa Stokholmas Universitātē turpināja Rīgā aizsāktās vēstures studijas, nobeidzot tās ar fil.  grādu.

L. Švābe specializējās Latvijas viduslaiku (Livonijas), kā ari poļu un zviedru laiku vēsturē, par ko publicēja virkni apcerējumu trimdas periodika.

Ar savām zināšanām un erudiciju viņa daudz palīdzēja ari citiem. Tā, piemēram, viņa rediģēja senās un viduslaiku vēstures nodaļas Agņa Baloža grāma tā "Latvijas un latviešu tautas vēsture ", kas zviedru valodā 1990. gadā iznāca Stokholmā.

Lielu darbu viņa ieguldījusi Stokholmā izdotajā "Latvju Enciklopēdijā".

Lija bija "Latvju Enciklopēdijas" redakcijas sekretāre un redaktore papildu sējumam, kas iznāca pēc viņas vīra prof. Arveda Švābes nāves.

Viņa arī ir sakārtojusi dzejoļu antoloģiju bērniem "Runča vezums".

Savus dzejoļus viņa parakstīja kā Lija Kronberga.

Viņas sabiedriskais darbs saistījās ar Latviešu nacionālo fondu, kur Lija bija krietns palīgs Andrejam Eglltim.

Esam zaudējuši lielu latviešu pat rioti un gudru, atsaucīgu tautieti, ar plašām zināšanām mūsu kultūras mantojumā un vēsturē. Mums pie trūks viņas zinīgā un nosvērtā vērtē juma latviešiem svarīgos jautājumos.

Par Liju sēro māsa Skaidrīte Soduma ar dēliem Bostonā un draugi Zviedrijā un Latvijā. ULDIS ĢĒRMANIS