Jānis Čakstēns

Jānis Čakstēns 1887-?

Pasaules kara dalībnieks, pirmais latvietis - Svētā Georga krusta kavalieris.

Dzimis 1887.g. Dinaburgā, beidzis pilsētas reālskolas 5 klases.

1908.g. 20 gadu vecumā tika iesaukts aktīvajā kara dienestā, demobilizējās kā rezerves kara ierēdnis 1912.gadā.

Apmetās Rīgā, kļuva pazīstams kā Latviešu teātra aktieris.

1914.g. 19.jūnijā, sākoties pirmajam pasaules karam, bija mobilizēts armijā un nosūtīts uz fronti Austrumprūsijā. Augustā varonīgajam kareivim tika piešķirta vecākā unteroficiera pakāpe un Svētā Georga 4.pakāpes (14. augusta) medaļa, Svētā Georga 4.pakāpes (18. augusta) un 3.pakāpes (28.augusta) krusti, kā arī paaugstinājums dienesta pakāpē – apakšpraporščiks.

1914.g. septembra kaujās viņa apbalvojumiem klāt pievienojās Svētā Georga 3. un 2. pakāpes medaļas, bet oktobrī – Svētā Georga 2.pakāpes Zelta krusts un Svētā Staņislava ordenis ar šķēpu un lenti.

7.oktobrī J.Čakstēns paaugstināts par praporščiku.

Naktī no 19. un 20.oktobri varonīgais virsnieks, vadot savu kareivju uzbrukumu, bija smagi ievainots rokā, kājā un vēderā un evakuēts uz Dvinskas kara hospitāli, kur notika viņa tikšanās ar imperatoru Nikolaju II.

Tikai hospitālī Čakstēns uzzināja, ka ir ieteikts balvai – Annas Zelta medaļai un prēmijai 200 rubļu apmērā par vācu oficiera saņemšanu gūstā. Neskatoties uz smagajiem ievainojumiem un divām smagām operācijām, kuras viņam uztaisīja Maskavas klīnikā, un pēc atveseļošanās Orlā, jau 1915.g. 30.janvārī J.Čakstēns atkal devās uz fronti. Pēc nedēļas viņu ievainoja un un viņš krita gūstā, kurā atradās 6 nedēļas. Pēc veiksmīgas bēgšanas viņs atkal atgriezās armijā.

Sakarā ar slimības pasliktināšanos, neilgu laiku bija rezervē, bet jau 1915.g.jūlijā atkal frontē jau štāba kapteiņa amatā. Septembrī jauns ievainojums, bet pēc atveseļošanās – atkal fronte. Visi, kas viņu pazina bija sajūsmināti par šī cilvēka varonību.

Viņu attiecīgi novērtēja un piešķīra valdības apbalvojumus: 1915.g. novembrī – Svētās Annas 4.pakāpes ordeni,

1916.g. jūnijā – Svētā Georga zobenu,

1916.g. decembrī – Svētā Vladimira 4.pakāpes ordeni.

1916.g. septembrī kļuva par bataljona komandieri.

1917.g. 18.janvārī atkal ievainots, bet pēc nedēļas atgriežas pulkā.

2.februāri – jauns ievainojums un paaugstinājums dienesta pakāpē – kapteinis. Pēc atveseļošanās J.Čakstēns frontē vairs neatgriezās.

Viņu norīkoja dažādos armijas posteņos, milicijā, kara apgabalā. Pēc boļševiku nākšanas pie varas pieredzes bagātais virsnieks bija spiests strādāt par rakstvedi un lietvedi Orlas hospitālī.

1918.g. 5. maijā viņu pirmo reizi arestēja kā bijušo balto virsnieku. Atbrīvots no cietuma pēc 5 mēnešiem slimības dēļ.

1919.g. aprīlī J.Čakstēnu iesauca Sarkanajā armijā, bet jau 2. jūlijā atlaida no dienesta veselības stāvokļa dēļ.

1919.g. 10.jūlijā sekoja jauns arests un pusgadu ilgs cietumsods.

1920.g. jūlijā Čakstēnu atkal mobilizēja Sarkanajā armijā un oktobrī iecēla par Orlas kara apgabala priekšnieku. Taču pēc divām nedēļām viņš tika arestēts un ieslodzīts nometnē. Šoreiz arests nevilkās ilgi. Sakarā ar Latvijas valdības notu viņu atbrīvoja, un 1921.g. februārī viņs atgriezās dzimtenē.

1934.g. oktobrī Latvijas armijas rezerves kapteinis J.Čakstēns tika noņemts no karaklausības uzskaites. Līdz ar to, diemžēl, tālākas informācijas par šo cilvēku nav. Ir zināms tikai tas, ka viņa dēls Jānis, kurš dzīvoja Rīgā, 1941.gada jūnijā tika deportēts uz Sibīriju.

Avots - http://dinaburgascietoksnis.lcb.lv/cakstenslv.htm