Fridrihs Puriņš
Fridrihs Puriņš
- Geburt:
- 09.03.1893
- Tot:
- 00.07.1941
- Zusätzliche namen:
- Fridrichs
- Kategorien:
- Bärentöterorden / Kriegsorden, Grenzschutz, Opfer der Repression (Völkermord) des sowjetischen Regimes, Partei Schlachten der Unabhängigkeit, Teilnehmer des Ersten Weltkriegs
- Friedhof:
- Cimetière de la Forêt (Riga)
Dzimis Mangaļu pagasta Jaunmīlgrāvjos. Pagastskolas izglītība.
1. Pasaules kara laikā dienējis 15. Kavalērijas divīzijas 15. ulānu pulkā.
Piedalījies kaujās pie Varšavas un Lietuvā.
Krievijas Impērijas armijā apbalvots ar Jura krusta III, IV šķ., paaugstināts par seržantu.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada novembrī, piedalījies Kurzemes atbrīvošanā, pēc tam kaujās Latgalē.
1919. gada 28. februāra uzbrukumā Skrundas muižai Viņš pirmais ielauzās pretinieka pozīcijās, sagūstīja 2 sarkanarmiešus un ieguva ložmetēju.
1920. gada janvārī Latgalē pie Darvinieku kroga un Tiltagala mājām pēc paša iniciatīvas ieņēma šīs mājas, sagūstīja 9 pretiniekus un ieguva ložmetēju.
Atvaļināts 1922. gada 15. martā. Bijis uzraugs Ludzas apriņķa robežapsardzības rajonā. Piešķirta jaunsaimniecība Mangaļu pagastā.
1940. gadā bijis Robežsargu brigādes 3. Jaunlatgales brigādes 1. rotas 2. sardzes priekšnieks Augšpilī.
1940. gada 9. jūnijā PSRS Aizsardzības komisārs izdeva slepenu pavēli Baltijas kara flotei līdz 12. jūnijam būt kaujas gatavībā, lai sagrābtu Baltijas valstu flotes un bloķētu jebkādu pārvietošanos.
1940. gada 15. jūnijā Masļenku sādžā Sarkanās armijas uzbrukuma laikā sagūstīts, nošauta sieva Hermīne, ievainots dēls Voldemārs, kurš pēc tam miris Rēzeknes slimnīcā.
Sakarā ar smagajiem pārdzīvojumiem un jau pēc Latvijas okupācijas, pēc paša lūguma 1940. gada 24. jūlijā atvaļināts no armijas, dzīvojis Mangaļu pagastā.
Apcietināts 1940. gada rudenī.
1941. gada jūlijā viņa sakropļotais līķis atrasts Rīgas Centrālcietuma pagalmā.
Apbedīts Rīgā, Meža kapos.
Avots : lkok.com
Ursache: news.lv
Keine Orte
| Name | Beziehung | Beschreibung | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Voldemārs Puriņš | Sohn | |
| 2 |  | Hermīne Puriņa | Ehefrau | |
| 3 |  | Valdis Grīnvalds | Genosse |
15.06.1940 | PSRS uzbrukums Latvijas robežpunktiem
Masļenku robežincidents bija PSRS īstenots provokatīvs uzbrukums Latvijas robežsargu posteņiem 1940. gada 15. jūnija rītausmā. Jau nedēļu iepriekš PSRS Aizsardzibas komisārs izdeva slepenu pavēli Baltijas kara flotei sagatavoties Baltijas okupācijai un bloķēt jebkādas Latvijas militāro un civilo spēku kustības ārpus valsts robežām. 15/6/1940. NKVD kaujinieku vienības īstenoja uzbrukumu Latvijas Robežsargu brigādes 3. Abrenes bataljona 1. rotas 2. un 3. sardzei Augšpils pagasta Masļenkos un Šmaiļos. Trešais uzbrukums 7. sardzei Žuguros tika atcelts. Lai gan būtībā incidents sastāvēja no trim atsevišķiem uzbrukumiem, vēstures literatūrā tas parasti tiek apzīmēts ar Masļenku vārdu. 3. Sardze Šmaiļos tika pārsteigta un visi robežsargi sagūstīti un aizvesti uz PSRS. 2. Sardze Masļenkos izrādīja pretestību, kā rezultātā 3 robežsargi un divi civilisti tika nogalināti, sardzes ēka nodedzināta un vēl vairāki cilvēki sagūstīti. Kopumā abos uzbrukumos tika nogalināti 5 cilvēki (tostarp viens pusaudzis) un 37 tika sagūstīti un aizvesti uz PSRS. Uzbrukums Latvijas robežsargiem bija Latvijas un PSRS līguma par neuzbrukšanu pārkāpums, kas ievadīja pilnīgu Latvijas okupāciju.
