Vilhelms I Hohencollerns

Bija Hohencollernu dinastijas Prūsijas karalis no 1840. gada līdz savai nāvei 1888.gadā. 

Pateicoties kanclera Oto fon Bismarka politikai Vilhelma I laikā notika Vācijas apvienošana- 1871.gada 18.janvārī pēc franču sakāves Francijas- Prūsijas karā Vilhelmu I Versaļas pilī kronēja kā pirmo Vācijas imperatoru. Tēvs- Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms III. Vilhelms I piedalījās Napaleona karos. Vilhelmam I bija vecākais brālis- kopš 1840.gada karalis Frīdrihs Vilhelms IV. 1657. gadā Frīdrihs Vilhelms IV cieta no insulta, kļuva valdīt nespējīgs, tāpēc Vilhelms I kļuva par reģentu, bet pēc brāļa nāves 1861.gadā- par karali.

1878.gadā pret imperatoru notika divi neveiksmīgi atentāti. Izmantojot tos par iemeslu, Reihstāgs pieņēma Pretsociālistu likumus.

Avots: lv.wikipedia.org