Pēteris Zvaigzne
- Geburt:
- 13.07.1896
- Tot:
- 20.01.1978
- Kategorien:
- Bärentöterorden / Kriegsorden, Soldat
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Jaunsvirlaukas pagasts, Vimbu kapi (Pūcīšu kapi, Vimbukroga kapi)
LKOK nr.3/862
* 1896. g. 13. jūlijā Vecsvirlaukas pagastā.
+ 1978. g. 20. janvārī.
Apbalvots par cīņu 1919. g. 3. novembrī pie Sakaru mājām Bolderājas rajonā. Ordenis piešķirts 1921. gadā.
8. Daugavpils kājnieku pulka seržants.
Dzimis 1896. g. 13. jūl. Vecsvirlaukas pagastā Cepļos rokpeļņa ģimenē. Izglītojies zemkopības skolā Jelgavā.
Krievu armijā iesaukts 1915. g. aug., dienējis 3. kājnieku rezerves pulkā, pēc tam pārcelts uz 56. Sibīrijas strēlnieku pulku un nosūtīts uz Rīgas fronti. Piedalījies kaujās pie Ķekavas un Bērzmentes. 1916. g. pavasarī pārcelts uz 501. Sarapulas kājnieku pulku Austrijas frontē. Cīnījies pie Dubnas, Tarnopoles, Rumānijā. Apbalvots ar 2 Jura medaļām un krustu. 1917. g. martā pēc paša vēlēšanās pārcelts uz 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulku. Sasniedzis vecākā apakšvirsnieka pakāpi 1918. g. demobilizēts. Tā paša gada beigās iesaukts Sarkanajā armijā, 1. Padomju Latvijas strēlnieku pulkā, no kura aizgājis 1919. g. maijā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 18. jūn., 3 mēnešus nodienējis Rīgas militārajā policijā, bermontiešu uzbrukuma laikā pārcelts uz 8. Daugavpils kājnieku pulku. Cīnījies Rīgā, piedalījies Jelgavas un Kurzemes atbrīvošanā. Pēc tam nosūtīts uz Latgales fronti. 1920. g. paaugstināts par virsseržantu.
1919. g. 3. nov. kaujā Bolderājas kāpās pie Sakaru mājām, kad tika smagi ievainots vada komandieris, Z. uzņēmās komandēšanu, spēcīgā ugunī uzbruka ienaidnieka spārnam un ar strauju triecienu sekmēja rotas virzīšanos uz priekšu.
Atvaļināts 1922. g. 25. apr. Lauksaimnieks Vecsvirlaukas pagastā Aizstraumēs. 1923. gadā mājās ienāca saimniece Marija Zvaigzne (dz. Rausis), bet 1924. gadā sāka skanēt arī meitas Skaidrītes balss, kam laikā līdz 1932.gadam pievienojās vēl Austra, Laima un Daila. Grūtā darbā un rūpēs par jaunsaimniecību pagāja pirmie Zvaigžņu ģimenes gadi, kad iekopa zemi. Kaujās pie Jelgavas 1944. gada vasarā mājas tika izpostītas, bet drīz atkal tajās atgriezās visa ģimene.
1945. g. vairākas reizes apcietināts, taču vēlāk atbrīvots. Strādājis patērētāju biedrībā, tad kolhoza priekšsēdētāja vietnieks. Miris 1978. g. 20. janv. Apbedīts Jaunsvirlaukas pagastā Vimbu kapos.
Ursache: periodika.lv, lkok.com
Keine Orte
Name | Beziehung | Beschreibung | ||
---|---|---|---|---|
1 | Marija Zvaigzne | Ehefrau |
16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas
Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.