Lotārs Vilde fon Vildemanis

Apbalvots par cīņu 1920. g. 20. janvārī pie Tiskatu ciema.

Ordenis piešķirts 1924. gadā

Dzimis 1900. g. 25. maijā Daugavpilī, vācietis. Izglītojies reālskolā Rīgā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 27. maijā, iedalīts par lielgabala vadītāju vācu zemessargu artilērijā, piedalījies cīņās pret lieliniekiem.

1920. g. 19. janv. Latgalē Rēzeknes atbrīvošanas kaujās, kad lielinieku pārspēks aizturēja 2. Ventspils kājn. pulku Tiskādu raj., V.-V., būdams lielgabala vadītājs, zem spēcīgas ienaidnieka uguns izbrauca uz atklāta ceļa un vadīja lielgabala tēmēšanu, uzmundrināja citus karavīrus un sacēla ienaidniekā apjukumu. Šajā kaujā tika smagi ievainots.

1922. g. beidzis karaskolu, iedalīts Smagās artilērijas divizionā. 1925. g. paaugst. par virsleitnantu. 1929. g. Smagās artilērijas baterijas komandieris, kapteinis.

1939. g. repatriējies uz Vāciju, kur iesaukts karadienestā. Bijis vācu armijas kapteinis, apbalv. ar Dzelzs krusta II šķ. Kritis Austrumu frontē 1944. g. 28. janvārī.

Sieva - Meta Vilde fon Vildemane, dzim. Vintere.

Avots: Tēvija, 26.02.1944