Pēteris Vasers

LKOK nr.3/766

Vasers, Pēteris

Kareivis 1. Latvijas neatkarības rotā.

* 1885. g. 26. janvārī Kokmuižas pagastā.

+ 1961. g. 16. jūnijā

[Apbedīts Cēsīs, Bērzaines kapos.]

Apbalvots par cīņu 1919. g. 16. janvāri pie Lielauces muižas Zemgalē.

Paaugstināts par leitnantu.

VASERS PĒTERIS Mārča dēls

Neatkarības rotas kareivis.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1885. g. 26. janv. Kokmuižas (Kocēnu) pag. lauksaimnieka ģimenē. Izglītojies Valmieras pilsētas 

skolā, pēc tam Pleskavas mērnieku skolā. Zemes ierīcības mērnieks Hersonas gub. 

1. pasaules kara laikā mācījies Petrogradas kara topogrāfijas skolā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. dec. Rīgā, piedalījies pirmajā Kalpaka bataljona kaujā, kur 

smagi ievainots. Pēc izveseļošanās turpinājis dienestu Vidzemes divīzijas papildu bataljonā. 

1919. g. 16. janv. kaujā pie Lielauces Vasers, piedalīdamies pretinieka atsišanā un būdams smagi ievainots 

plecā, neatstāja kaujaslauku, ar savu drosmi uzmundrināja pārējos karavīrus un sekmēja ienaidnieka 

atsišanu. 

Atvaļināts 1920. g. martā. Vecākais mērnieks Zemkopības ministrijas Mērniecības daļā. Studējis LU Inženierzinātņu fakultātē. No 1927. g. mērnieks revidents Latgalē. Piešķirta jaunsaimn. Ādažu pag. 

Upmaļos. 1930. gados strādājis Rīgas Zemes ierīcības pārvaldē, valsts zvērināts mērnieks revidents. 

Pēc 2. pasaules kara strādājis Zemes ierīcības pārvaldē, nodaļas priekšnieks, vēlāk pazemināts amatā par zemes ierīkotāju sakarā ar komunistiem nevēlamo pagātni, īpašumi Ādažu pag. nacionalizēti. No 1956. g. 

pensijā. Miris 1961. g. 16. jūn. Apbedīts Cēsīs, Bērzaines kapos.