Eduards Vīksne

LKOK nr.3/638

Vīksne, Eduards

Vecākais apakšvirsnieks 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā.

* 1895. g. 28. aprīlī Mūrmuižas pagastā.

+ 1939. g. 22. decembrī Valmierā.

[Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.]

Apbalvots par 1917. g. 17. janvāra kauju pie Ložmetējkalna.

1920. g. 22. maijā paaugstināts par leitnantu.

VĪKSNE EDUARDS Mārča dēls

Bij. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka apakšvirsnieks.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1895. g. 28. apriņķī Valmieras apriņķī Mūrmuižas pag. laukstrādnieka ģimenē.

Krievu armijā iesaukts 1915. g. 25. maijā Preobraženskas gvardes pulkā Petrogradā. 1916. g. 1. janv. pārvietots uz 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulku. Pirms Ziemassvētku kaujām beidzis mācību komandu. Piedalījies šajās kaujās naktī uz 23. dec., kad savas nodaļas priekšgalā pārgriezis drāšu aizžogojuma 3 rindas un, strēlnieku ķēdei līdzi iedams, ieņēmis vācu nocietinājuma līniju. apbalvots ar 2 Jura krustiem, sasniedzis vecākā apakšvirsnieka pak.

1917. g. 17. janv. pie Ložmetējkalna Vīksne, kā vada komandieris ar savu vadu atrazdamies uzbrūkošās kolonnas galējā kreisajā spārnā, neskatoties uz spēcīgo uguni un ienaidnieka pārspēku, visu dienu apsargāja spārnu no apiešanas, atsizdams vairākkārtējus sīvus uzbrukumus, un tikai pēc lieliem zaudējumiem atkāpās. Ieraudzījis pamestu ložmetēju, devās tam pakaļ un zem tuvējā ienaidnieka šauteņu un ložmetēju uguns izvilka ieroci drošībā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 10. jūn., 2. Cēsu kājnieku pulka rindās piedalījies kaujās pret vāciešiem pie Cēsīm un Raunas, tad pret bermontiešiem un brīvības cīņu beigās pret lieliniekiem Latgalē. paaugstināts par virsseržantu. Par ienaidnieka artilērijas baterijas atņemšanu 1920. g. maijā paaugstināts par leitnantu.

Atvaļināts 1922. g. apriņķī Laukstrādnieks Vidzemē. 1927.-1928. g. dienējis robežapsardzībā Latgalē. 1935. g. par dokumentu viltošanu notiesāts ar 8 mēnešiem cietumsoda. Miris 1939. g. 22. dec. Valmierā. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.