Erasts Vilciņš

LKOK nr.3/1045

Vilciņš, Erasts Ernests

Virsleitnants 6. Rīgas kājnieku pulkā.

* 1891. g. 14. martā Sarkaņu pagastā.

+ 1947. g. 24. jūnijā Arhangeļskas apgabalā, deportācijā.

[]

Apbalvots par 1919. g. 18. novembra cīņu uz Iecavas upes krasta.

Deportēts

VILCIŅŠ ERASTS Jāņa dēls

6. Rīgas kājnieku pulka virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1891. g. 14. martā Sarkaņu pag. Beidzis Rīgas pareizticīgo garīgo semināru, pēc tam izglītojies Varšavas universitātes Juridiskajā fakultātē. 

1915. g. sept. iestājies Pāvila karaskolā Petrogradā. Pēc tās beigšanas dienējis 54. Minskas kājnieku pulkā. 1917. g. martā pārcelts uz 765. Simbirskas kājnieku pulku, rotas komandieris. Pēc krievu armijas sabrukuma dzīvojis Kalugā. 1918. g. atgriezies Latvijā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 20. jūn., ieskaitīts 1. Valmieras kājnieku pulkā, pēc tam Austrumu frontes Rezerves bataljona adjutants. Vēlāk pārcelts uz 6. Rīgas kājnieku pulku, piedalījies visās tā kaujās. 

1919. g. 18. nov. Zemgalē Iecavas raj., kad vācieši pārrāva fronti pie Iecavas upes, Vilciņš zem spēcīgas uguns pārvietoja štābu uz jaunu vietu un atjaunoja sakarus ar pulka daļām. 

No 1919. g. dec. kara prokurora palīgs kara tiesā. 

Atvaļināts 1921. g. martā. Dzīvojis Smiltenes pag., advokāts. Piešķirta jaunsaimn. Mēru pag. Mēru muižā. 1941.-1944. g. strādājis par Rīgas apgabaltiesas raj. privātadvokātu ar dzīves vietu Birzuļu pag. Jaunspaļos. 

1944. g. rudenī apcietināts. LPSR leTK kara tribunāls 1945. g. 30. jūl. notiesāja Vilciņš uz 10 gadiem. Miris 1947. g. 24. jūn. Arhangeļskas apg.