Ervīns Vītols

LKOK nr.3/582

Vītols, Ervīns Kārlis

Leitnants 1. Latvijas neatkarības rotā.

* 1898. g. 6. augustā Cēsīs,

+ 1934. g. 30. oktobrī Rīgā.

[]

Apbalvots par sakaru atjaunošanu 1919. g. 30. martā pie Slokas un Kauguriem.

Paaugstināts par virsleitnantu.

VĪTOLS ERVĪNS KĀRLIS Valdemāra dēls

Neatkarības rotas leitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1898. g. 18. aug. Cēsīs. Beidzis astoņgadīgo komercskolu, studējis jurisprudenci un ekonomiku. 

Krievu armijā iesaukts 1917. g. 1. febr., beidzis Aleksandra karaskolas saīsinātu kursu Maskavā, no dec. dienējis ģenerāļa Aleksejeva eksteritoriālajā korpusā. 1918. g. janv. kaujā pie Taganrogas kontuzēts, martā atvaļinājies un atgriezies Latvijā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 14. dec., piedalījies visās kaujās pret lieliniekiem pie Auces, Ventas un tālāk līdz Rīgai. paaugstināts par virsleitnantu.

1919. g. 30. martā kaujā pie Slokas un Kauguriem, kad Neatkarības rota pazaudēja sakarus ar kaimiņu daļu, Vītols zem ārkārtīgi spēcīgas ienaidnieka uguns viens pats devās uz blakus esošo Malmedes bataljonu, tā atjaunojot sakarus. Pēc tam atgriezās pie savas vienības un piedalījās tālākajā kaujā. Tās laikā, ejot pretuzbrukumā, Vītols saņēma 2 gūstekņus un zem spēcīgas uguns piegādāja savējiem munīciju, tā veicinādams visas cīņas panākumus. 

Pēc Rīgas atbrīvošanas piedalījies cīņās Latgalē 1. Liepājas kājnieku pulka rindās. Pēc brīvības cīņām 1. Kurzemes divīzijas štāba operatīvās nodaļas adjutants. 

Atvaļināts 1924. g. jūl. Piešķirta jaunsaimn. Dunalkas muižā. Sakarā ar kādu smagāku noziegumu ordenis tiesas ceļā atņemts. Miris 1934. g. 30. okt. Rīgā.