Kārlis Šnēbergs

LKOK nr.3/560

Apbalvots par izlūku darbību 1919. gadā Ventspils-Kuldīgas apkārtnē un cīņu novembrī pie Stendes kroga. Ordenis piešķirts 1921. gadā.

Leitnants, Ugāles iecirkņa komandants. Sasniedza kapteiņa dienesta pakāpi. 2. pasaules karā cīnījās Latviešu leģionā.

***

Dzimis 1892. g. 26. nov. Lubezeres pag. Beidzis Ventspils pilsētas skolu, pēc tam izturējis eksāmenu par reālskolas 5 klasēm.

Pirms 1. pasaules kara vairākus gadus strādājis Hamburgā par burtlici, vēlāk korektors - redaktors. 

Krievu armijā iesaukts 1916. gada janv., dienējis Rezerves latviešu strēlnieku bataljonā.

1917. gada aprīlī beidzis Gatčinas praporščiku skolu, iedalīts 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā.

Piedalījies Rīgas aizstāvēšanas kaujās 1917. g. aug. Pēc Vidzemes okupācijas atgriezies Ventspilī. Lielinieku laikā arestēts kā kontrrevolucionārs, izglābies pēc Ventspils atbrīvošanas. 

1919. gada 10. martā iesaukts Latvijas armijā.

Neatkarības rotas rindās piedalījies vairākās kaujās.

1919. gada 18. maijā pie Slokas kontuzēts.

Pēc Rīgas atbrīvošanas norīkots par Ugāles iecirkņa komandantu. Cīnījies pret komunista Kretuļa vienību, vēlāk pret bermontiešiem. paaugstināts par virsleitnantu, skaitot no 1919. g. 11. nov.

Pēc Kurzemes atbrīvošanas iedalīts 11. Dobeles kājnieku pulkā, piedalījies kaujās Latgalē.

1919. gada nov., kad Bermonta armija uzbruka Ventspilij, Šnēbergs kopā ar 7 kareivjiem brīvprātīgi devās ienaidnieka aizmugurē un 11.-16. nov. ievāca visas nepieciešamās ziņas par pretinieku, tā sekmēdams ienaidnieka padzīšanu no Kuldīgas un Ventspils apr.;

1919. gada 17. nov. ar 17 kareivjiem uzbruka bermontiešu apturei Stendes krogā un aizturēja pretinieku tik ilgi, līdz mūsējiem izdevās iegūt vagonu ar karamateriāliem. 

1922. gada 1. jūnijā atvaļināts

Lauksaimnieks Kurcuma pag. Laukežos, sabiedrisks darbinieks, arī aizsargu organizācijas biedrs.

1937. gadā atgriezies armijā. Dienējis 12. Bauskas kājnieku pulkā kā rotas komandieris, paaugstināts par kapteini. 

1940.-1941. gada 24. teritoriālā korpusa 227. strēlnieku pulka inženierdienesta priekšnieks.

1941. gada 28. februārī atvaļināts.

1941. gadā piedalījies Ventspils pašaizsardzības vienību cīņās pret Sarkanās armijas daļām.

1941.-1942. gada martā Valkas apr. Alūksnes drošības policijas priekšnieks.

1943. gadā latviešu leģionā, bataljona komandieris Volhovas frontē. apbalvots ar Dzelzs krusta I, II šķiras

1943. g. 7. oktobrī smagi ievainots, miris 9. okt.

Apbedīts brāļu kapos pie Volhovas.

Kārlis ir izaudzinājis arī četrus bērnus, un divi no viņa dēliem Otrajā pasaules karā arī piedalījās aktīvā kara darbībā. Arī te var redzēt dzīves traģisko ironiju – viens dēls karo latviešu leģionā, bet otrs dēls pret savu gribu tika iesaukts Sarkanajā armijā.