Teodors Skujenieks

LKOK nr.3/341

Skujenieks, Teodors

Virsleitnants, 1. Ziemeļlatvijas artilērijas diviziona komandieris.

* 1890. g. 19. oktobrī Rīgā.

+ 1927. g. 21. maijā izdarīja pašnāvību.

[Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.]

Apbalvots par cīņu 1920. g. 21./22. jūnijā pie Lodes stacijas.

Pakāpeniski paaugstināts un 1925. g. 22. jūnijā paaugstināts par pulkvedi.

SKUJENIEKS TEODORS Jāņa dēls

1. Ziemeļlatvijas artilērijas diviziona komandieris, virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1890. g. 19. okt. Rīgā ierēdņa ģimenē. Beidzis pilsētas ģimnāziju un studējis agronomiju RPI. 

1915. g. iestājies Pāvila karaskolā Petrogradā, kur 4 mēnešos beidzis saīsinātu artilērijas kursu. Līdz 1917. g. martam dienējis Kaukāza frontē, kur piedalījies kaujās pret turkiem. 1917. g. maijā pārvietots uz Rīgas fronti smagās artilērijas vienībā. Krievu armijai sabrūkot, pārgājis uz Nāves bateriju Ukrainā. Piedalījies daudzās kaujās, apbalvots ar Annas III, IV šķiras, Staņislava III šķiras ordeņiem.

1918. g. Ziemassvētkos Tallinā iestājies Igaunijas aizsargu organizācijās (kaitselita) rindās, bet 1919. g. febr. Tērbatā pārnācis latviešu pašaizsardzības dienestā, dienējis 1. Valmieras un 2. Cēsu artilērijas baterijās. Jūn. iecelts par 1. Ziemeļlatvijas artilērijas diviziona komandieri. Par kauju nopelniem Ziemeļlatvijā pret lieliniekiem un pie Cēsīm pret landesvēru paaugstināts par kapteini un pulkvedi-leitnantu.

1919. g. 21-22. jūn. kaujās ar vāciešiem pie Lodes stacijas, kad mūsējie tika pilnīgi aplenkti un piespiesti pie Gaujas, Skujenieks zem tiešas un spēcīgas pretinieka uguns vadīja mūsu artilērijas uguni, atrazdamies priekšējā novērošanas punktā. Tā lielā mērā pabalstīja mūsu kājniekus, kuri pretuzbrukumā galīgi sakāva vāciešus pie Skangaļu muižas Cēsu apr. Liepas pag. un pie Cēsīm, tad vajāja tos līdz pat Juglai.

Kā diviziona komandieris izcīnīja niknas kaujas pret vāciešiem pie Rīgas un Zemgalē, arī pret lieliniekiem Latgales atbrīvošanas kaujās. 1920. g. martā iecelts par Galvenās artilērijas pārvaldes Administratīvās daļas priekšnieku, tā paša gada aug. par Kurzemes artilērijas pulka komandieri. 1925. g. 25. jūn. paaugstināts par pulkvedi. apbalvots ar Igaunijas Brīvības krusta II šķiras 3. pak. Pulka komandiera amatā palika līdz mūža traģiskajam noslēgumam - pašnāvībai 1927. g. 21. maijā. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos,