Kārlis Sloka

LKOK nr.3/1739

Poručiks 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā.

* 1895. g. 4. janvārī Jērcēnu pagastā.

+ 1990. g. 19. maijā.

Apbalvots par 1917. g. 19. un 20. augusta kaujām pie Mazās Juglas. Ordenis piešķirts 1924. gadā.

Dzimis Jērcēnu pagastā. Beidzis Aleksandra ģimnāziju Rīgā un mērniecības skolu Pleskavā. Mērnieks Vjatkas guberņā. 

Krievu armijā iesaukts 1915. g., dienējis 171. rezerves kājnieku pulkā. Beidzis Ziemeļfrontes karaskolu un 1916. g. pārnācis uz 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulku par rotas komandieri. Piedalījies daudzās kaujās, apbalvots ar Staņislava III šķiras, Annas III, IV šķiras ordeņiem. Divreiz ievainots. 

1917. g. 19-20. aug., neskatoties uz iznīcinošu ienaidnieka uguni, Sloka veselu dienu noturēja savu rotu kaujas raj. pie Ikšķiles. Nokļuvis ielenkumā, uz uzaicinājumu padoties devās pretuzbrukumā; Slokas vadītā rota izlauzās, bet pats, smagi ievainots, palika kaujas laukā un krita vācu gūstā.

Latvijā atgriezies 1919. g. janvārī, aprīlī iesaukts Sarkanajā armijā. Atzīts par nederīgu ierindas dienestam, strādājis par rakstvedi. 

1919. g. jūnijā par bēgšanas mēģinājumu ieslodzīts Rēzeknes cietumā, no kura atbrīvots 1919. g. augustā un iecelts par latviešu strēlnieku divīzijas Saimnieciskās nodaļas transporta vadītāja palīgu, vēlāk latviešu strēlnieku divīzijas saimn. priekšnieka palīgs. 

1920. g. novembrī atvaļināts un atgriezies Latvijā. Mērnieks Zemkopības departamentā. Piešķirta jaunsaimniecība Šķibes pagastā. Dzīvojis Strenčos, turpinājis strādāt par mērnieku. 

1946.-1961. g. strādājis Strenču MRS, līdz aizgājis pensijā. Mūža nogali aizvadījis Carnikavā. Miris 1990. g. 19. maijā. Apbedīts Strenču kapsētā.