Jānis Sniķers-Sniķeris

LKOK nr.3/1247

Sniķers-Sniķeris, Jānis

Kaprālis 9. Rēzeknes kājnieku pulkā.

* 1897. g. 9. maijā Piņķu pagastā.

+ 1985. g. 13. februārī

[Apbedīts Babītes pag. Piņķu kapos.]

Apbalvots par cīņām 1919. g. 21. novembrī pie Tukuma mežsarga mājas.

1945. gadā apcietināts un deportēts. Esot bijis Krasnojarskas apgabalā.

SNIĶERIS JĀNIS Jāņa dēls

9. Rēzeknes kājnieku pulka kaprālis.

Ordenis piešķirts 1922. gadā

Dzimis 1897. g. 9. maijā Piņķu (Babītes) pag. Draudzes skolas izglītība. Zemkopis. 

Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1916. g., dienējis 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā. Kaujā pie Ložmetējkalna smagi ievainots, par nopelniem cīņās pie Ikšķiles 1917. g. aug. apbalvots ar Jura krusta III šķiras 1918. g. kritis vācu gūstā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 6. nov., piedalījies cīņās pret bermontiešiem, kā arī Latgales atbrīvošanā. 

1919. g. 21. nov. Slokas pag. pie Ragaciema Sniķers-Sniķeris brīvprātīgi devās izlūkos, piepešā triecienā izklīdināja ienaidnieku nodaļu, saņēma 20 gūstekņus, ieguva smago ložmetēju u. c. trofejas. 

Atvaļināts 1921. g. 23. martā. Zemkopis, dzīvojis Babītes pag. Skauģos. 1925. g. nelaimes gadījumā zaudējis roku. Strādājis par pag. ziņnesi, vēlāk zemes nomnieks Babītes pag. Dzilnu Jaunzemniekos. 

1945. g. janv. arestēts, izsūtīts uz Krasnojarskas apg. Atgriezies Latvijā 1954. g., strādājis vietējā sovhozā. Mūža nogalē pensionārs. Miris 1985. g. 13. febr. Apbedīts Babītes pag. Piņķu kapos.