Johans Stenders

LKOK nr.3/292

Kareivis 13. Tukuma kājnieku pulkā.

* 1899. g. 19. jūlijā Subatē (vācu tautības),

+ 1974. g. 7. jūlijā, Wedenbruckā pie Bielefeldas, Vācijā.

[]

Apbalvots par cīņu 1920. g. 5. janvārī pie Steķu ciema Latgalē. Ordenis piešķirts 1920. gadā.

Paaugstināts par dižkareivi. 1939. gadā repatriējās uz Vāciju.

Beidzis ģimnāziju. 1918. g. 20. dec. brīvprātīgi iestājies vācu zemessargos, piedalījies kaujās pret lieliniekiem Kurzemē un citur. 1919. g. 24. febr. Ventspilī ievainots. Pēc vācu vienību ieskaitīšanas Latvijas armijā piedalījies Latgales atbrīvošanā. 

1920. g. 5. janv. Latgalē izlūkgājienā uz Rudzātu pag. Steku sādžu, Stender kopā ar 2 kareivjiem izvirzījās uz priekšu un nokļuva zem ienaidnieka uguns. Ievainots rokā un sejā. turpināja kauju līdz papildspēku atnākšanai. 

Atvaļināts 1921. g. 26. martā dižkareivja pak. Piešķirta jaunsaimniecība Prodes pag. Kazimirvaldē (Kazimirvālē); dzīvojis Asares pag. Mācītājmuižā, vēlāk Daugavpilī. 

1939. g. 20. nov. repatriējies uz Vāciju. Pēc Otrā pasaules kara dzīvojis VFR, Vīdenbrikē pie Bīlefeldes. Miris 1974. gada 7. jūlijā.