Ludvigs Robežnieks

LKOK nr.3/1084

Virsseržants 1. (4.) Valmieras kājnieku pulkā.

Dzimis Daugavpilī, miris Rīgā.

Apbalvots par 1919. g. 31. maija izlūku gājienu dziļā ienaidnieka aizmugurē no Kalnamuižas uz Silenieku ciemu un ciņu pie Vecgulbenes-Rezeknes ceļa uz Pededzes upes.

Paaugstināts par virsleitnantu.

1. (4.) Valmieras kājnieku pulka virsnieka v.i.

Ordenis piešķirts 1921. gadā.

Beidzis Cēsu pilsētas skolu, pēc tam mašīnbūves skolu Kronštatē.

Krievu armijā iesaukts 1912. g., iedalīts zemūdeņu flotilijas 2. divizionā uz zemūdens "Risj". Beidzis mācību komandu, dienesta laikā paaugstināts par vecāko matrozi. Vāciešiem uzbrūkot, piedalījies Liepājas karaostas spridzināšanā, jūras kaujās pie Dago un Ezeles salām. Pēc Rēveles okupēšanas 1919. g. janv. palicis Igaunijā. Kādu laiku atradies vāciešu gūstā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 25. febr. Tallinā, nosūtīts uz Tērbatu, iecelts par vada komandieri. 1919. g. 20. nov. paaugstināts par leitnantu. 

1919. g. 31. maijā Latgalē Robežnieks brīvprātīgi piedalījās izlūkgājienā no Kalnamuižas uz Silenieku ciemu pie Vecgulbenes-Rēzeknes ceļa. Tur ar savu vadu pēkšņā triecienā uzbruka daudz stiprākai ienaidnieka kolonnai, sagādāja pretiniekam smagus zaudējumus un izraisīja apjukumu, tā sekmējot 110 gūstekņu saņemšanu, 2 vieglo un 1 smagā lielgabala u.c. trofeju iegūšanu.

Atvaļināts 1924. g. 16. dec. sakarā ar kāju paralīzi. Miris 1931. g. 24. janv. Rīgā ar tuberkulozi. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos. Dzīvoja Rītabuļļos, Ielejas ielā 2. Sieva - Olga.