Osvalds Rubenis

LKOK nr.3/34

Virsseržants 6. Rīgas kājnieku pulkā.

* 1896. g. 25. septembrī Gaujienas pagastā.

+ 1955. g. 12. aprīlī ieslodzījumā.

Apbalvots par cīņu 1919. g. 18. novembrī pie Iecavas upes. Ordenis piešķirts 1920. gadā.

Dzimis 1896. g. 25. sept. Gaujienas pag. zemkopja ģimenē.

Krievu armijā iesaukts 1915. g., dienējis Petrogradas gvardes pulkā, piedalījies kaujās pret vāciešiem un austriešiem Rietumu frontē. 1917. g. ievainots, pēc izveseļošanās iedalīts 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulkā vecākā unteroficiera pak. Piedalījies kaujās pie Ikšķiles un Ropažiem. 1919. g. kādu laiku bijis iesaukts Sarkanajā armijā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 6. jūn. Gaujienā, beidzis instruktoru karaskolu Liepājā. Bermontiešu uzbrukuma laikā piedalījies Rīgas aizstāvēšanā, pēc tam visās 6. Rīgas kājnieku pulka cīņās.

1919. g. 18. nov. pie Iecavas upes bermontiešu trieciena laikā Rubenis pēc savas ierosmes ar daļu rotas metās pretuzbrukumā un atsita pretinieku, tā izglābdams stāvokli. Tika smagi ievainots plecā, taču neatstāja ierindu līdz vietnieka iecelšanai. 

Atvaļināts 1921. g. 8. martā. Lauksaimnieks Trapenes pag. Vilnīšos (arī Vilniņos). Pagasta aizsargu nodaļas priekšnieks. 

Pēc 2. pasaules kara apcietināts. PSRS leTK Sevišķā apspriede 1948. g. 4. dec. notiesāja Rubeni uz 25 gadiem (KPFSR KK 58-la). Miris 1955. g. 12. apr. ieslodzījumā.