Rihards Pasītis
- Geburt:
- 17.04.1898
- Tot:
- 19.08.1948
- Zusätzliche namen:
- Richards, Ričards
- Kategorien:
- Bärentöterorden / Kriegsorden, Geboren in Lettland, Landwirt, Nationalgarde, Opfer der Repression (Völkermord) des sowjetischen Regimes, Partei Schlachten der Unabhängigkeit, Soldat, Teilnehmer des Ersten Weltkriegs
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Geben Sie den Friedhof
Dzimis Ķoņu pagasta Vingās lauksaimnieka ģimenē.
Krievu armijā iesaukts 1917. gada sākumā, dienējis 44. inženieru rotā Rīgas frontē, kaujās nav piedalījies.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 26. februārī Ķirbēnos, piedalījies cīņās pret lieliniekiem un bermontiešiem, paaugstinātspar dižkareivi.
1919. gada 30. maijā brīvprātīgi pieteicās izlūkgājienā uz Stāmerienas staciju, kur atradās ienaidnieka bruņuvilciens un 40 sarkanarmieši, uzbruka tiem un piespieda lieliniekus bēgt, turklāt bruņuvilciens ar 2 lielgabaliem u. c. trofejas krita mūsu rokās.
Atvaļināts 1921. gada 1. martā.
Nodarbojies ar zemkopību tēva mājās, bijis pagasta aizsargu nodaļas dalībnieks.
1929. gadā pārcēlies uz Vestienas pagasta Kalnadibeniem.
1946. gadā apcietināts.
1946. gada 22. aprīlī PSRS leM Sevišķā apspriede piesprieda brīvības atņemšanu uz 7 gadiem un ieslodzījumu labošanas darbu nometnēs (KPFSR KK 58-la).
Miris Kizillagā.
Avots : lkok.com
***
LKOK nr.3/854
Pasītis, Richards
Kareivis 1. (4.) Valmieras kājnieku pulkā.
* 1898. g. 17. aprīlī Ķoņu pagastā.
+ 1948. g. 19. augustā Kizillagā.
[]
Apbalvots par izlūku gājienu un cīņu 1919. g. 30. maijā pie Stāmerienas stacijas.
1946. gadā apcietināts, notiesāts un izsūtīts uz Kizillagā nometni.
PASĪTIS RIHARDS Kriša dēls
1. (4.) Valmieras kājnieku pulka kareivis.
Ordenis piešķirts 1921. gadā
Dzimis 1898. g. 17. apr. Ķoņu pag. Vingās lauksaimnieka ģimenē.
Krievu armijā iesaukts 1917. g. sākumā, dienējis 44. inženieru rotā Rīgas frontē, kaujās nav piedalījies.
Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 26. febr. Ķirbēnos, piedalījies cīņās pret lieliniekiem un bermontiešiem, paaugstināts par dižkareivi.
1919. g. 30. maijā Pasītis brīvprātīgi pieteicās izlūkgājienā uz Stāmerienas staciju, kur atradās ienaidnieka bruņuvilciens un 40 sarkanarmieši, uzbruka tiem un piespieda lieliniekus bēgt, turklāt bruņuvilciens ar 2 lielgabaliem u. c. trofejas krita mūsu rokās.
Atvaļināts 1921. g. 1. martā. Nodarbojies ar zemkopību tēva mājās, pag. aizsargu nodaļas dalībnieks. 1929. g. pārcēlies uz Vestienas pag. Kalnadibeniem.
1946. g. apcietināts. 1946. g. 22. apr. PSRS leM Sevišķā apspriede piesprieda Pasītis brīvības atņemšanu uz 7 gadiem un ieslodzījumu labošanas darbu nometnēs (KPFSR KK 58-la). Miris 1948. g. 19. aug. Kizillagā.
Ursache: lkok.com
Keine Orte
Keine Termine gesetzt