Gustavs Pumpurs

LKOK nr.3/2013

Pumpurs, Gustavs

Virsseržants 8. Daugavpils kājnieku pulkā.

* 1893. g. 22. novembrī Saldū.

+ 1919. g. 22. decembrī no kaujā gūtā ievainojuma galvā.

[Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.]

Apbalvots par cīņu 1919. g. 10. novembrī Skultes muižas rajonā.

PUMPURS GUSTAVS Jāņa dēls

8. Daugavpils kājnieku pulka virsseržants.

Ordenis piešķirts 1926. gadā

Dzimis 1893. g. 22. okt. Saldū. Mācījies ģimnāzijā. Meistars tekstilfabrikā. 

1. pasaules kara sākumā aizbraucis uz Krieviju. Maskavā mobilizēts Krievu armijā un iedalīts 16. Sibīrijas kājnieku pulka ložmetēju rotā. Apmēram gadu cīnījies Austrijas frontē, pēc tam nosūtīts uz Saratovas karaskolu. Beidzis jātnieku klasi un praporščika pak. iedalīts Robežapsardzes Ribinskas jātnieku pulkā kā jaunākais virsnieks ložmetēju komandā. Piedalījies visās pulka kaujās un apbalvots ar visiem 4 Jura krustiem; kontuzēts un ievainots 16 reizes. Pulkā dienējis līdz lielinieku apvērsumam, tad saslimis, pēc atveseļošanās atgriezies Rīgā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 25. maijā, piedalījies cīņās pret bermontiešiem.

1919. g. 10. nov. Rīgas apkaimē zem stipras ienaidnieka uguns Pumpurs ar smago ložmetēju vadu izvirzījās uz priekšu dienvidos no Čerņevsku mājām un vērsa pret vāciešiem tiešu un iznīcinošu uguni, kā rezultātā mūsu rotām radās iespēja šīs mājas ieņemt un turpināt uzbrukumu Šampētera virzienā. Tālākajā kaujā tika smagi ievainots galvā un 1919. g. 22. dec. no ievainojuma mira. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.