Pēteris Pusvācietis

LKOK nr.3/310

Seržants 1. Liepājas kājnieku pulkā.

* 1893. g. 14. martā Lubānas pagastā.

+ 1942. g. 11. martā Sverdlovskas apgabalā.

[]

Apbalvots par cīņu 1920. g. 15. jūlijā pie Zilupes. Ordenis piešķirts 1920. gadā.

Dzimis 1893. g. 1. martā Lubānas pagasta zemkopja ģimenē. 

Krievu armijā iesaukts 1914. g., apmēram gadu dienējis Daugavgrīvas cietoksnī, pēc tam nosūtīts uz fronti 2. smagās artilērijas aplenkšanas pulka diviziona sastāvā. Piedalījies kaujās pie Kauņas, tad pārvietots uz Rīgas fronti un 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka rindās cīnījies pie Ķekavas, Olaines un Ložmetējkalna. 1917. g. vecākais telefonists Nāves salā. Šeit izpelnījies Jura krustu. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 15. jūnijā Malienas bataljonā, vēlāk iedalīts 1. Liepājas kājnieku pulkā. Cīnījies pret lieliniekiem un bermontiešiem. 1919. g. nov. ievainots, par varonību kaujās paaugstināts par seržantu. 

1920. g. 15. jūl. izlūkgājienā aiz Zilupes Pusvācietis ar savas patšautenes uguni atsita lieliniekus, kas gribēja atņemt mūsu iegūtos lielgabalus un ložmetējus, un tā sekmēja trofeju pārcelšanu pāri Zilupei. 

Atvaļināts 1921. g. 27. februārī. Jaunsaimnieks Lubānas pag. Upmaļos. 

Padomju okupācijas gadā represēts, 1941. g. jūnijā deportēts. Miris 1942. g. 11. martā Sverdlovskas apgabalā (apbalvots arī brālis Jūlijs).