Jānis Pētersons

LKOK nr.3/146

Dižkareivis Vidzemes artilērijas pulkā.

* 1898. g. 9. septembrī Cēsīs.

+ 1956. g. 14. decembrī Grand Rapids, MI, ASV.

Apbalvots par cīņu 1919. g. 18. novembrī Emburgas rajonā. Ordenis piešķirts 1920. gadā.

Dzimis Cēsīs būvuzņēmēja ģimenē. Izglītojies draudzes skolā, tālāk pašmācības ceļā.

Krievu armijā iestājies 1916. g., dienējis 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulkā. Par nopelniem kaujās pie Siguldas 1917. g. apbalvots ar Jura krustu, īsu laiku mobilizēts Sarkanajā armijā.

1919. g. apr. pie Ramkas kopā ar citiem latviešu pilnā apbruņojumā pārnācis pie 2. Cēsu kājnieku pulka partizāniem. Ieskaitīts 3. Rūjienas baterijā. Piedalījies Cēsu kaujās, vēlāk cīņās pret bermontiešiem un lieliniekiem. paaugstināts par kaprāli, vada pārzinis.

1919. g. 18. nov. kaujā Emburgas raj. ienaidnieka viesuļugunī Pētersons kopā ar dažiem kareivjiem pārvilka lielgabalu uz jaunām pozīcijām un uzsāka artilērijas divkauju ar pretinieku, sašāva tā lielgabalu un padzina pārējos no kaujaslauka, tā piespiežot ienaidnieka kājniekus ar smagiem zaudējumiem atkāpties. 

Atvaļināts 1921. g. 1. apr. Dienējis robežpolicijā Ludzā, pēc tam Rencēnos un Smiltenē. Vēlāk policijas kārtībnieks Rīgas prefektūras 4. iecirknī. Piešķirta jaunsaimn. Rencēnu pag. Labrenču pusmuižā. 

2. pasaules kara laikā devies trimdā. Mūža nogali aizvadījis ASV, kur 1956. g. 14. dec. Grandrepidas pilsētā miris.