Nikolajs Pētersons

LKOK nr.3/1574

Pētersons, Nikolajs

Kareivis 3. atsevišķā (studentu) bataljonā.

* 1901. g. 6. maijā Valmierā.

+ 1949. g. 5. aprīlī izsūtījumā.

[]

Apbalvots par 1919. g. 22. maija cīņu pie Piņķu muižas.

Pēdējā dienesta pakāpe virsleitnants.

1945. g. 27. aprīlī apcietināts. Notiesāts uz 10 gadiem. Sodu izcietis Dubrovlagā, Mordvijas APSR.

PĒTERSONS NIKOLAJS Mārča dēls

Atsevišķās (Studentu) rotas leitnants.

Ordenis piešķirts 1923. gadā

Dzimis 1901. g. 6. maijā Valmierā. Reālskolas izglītība.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 30. dec., piedalījies kaujās Kurzemē, Rīgas atbrīvošanā, paaugstināts par leitnantu, skaitot no 1919. g. 22. maija. 

1919. g. 22. maijā kaujā pie Piņķu muižas, kad mūsu ložmetējiem beidzās munīcija, Pētersons brīvprātīgi devās pāri klajam laukam, spēcīgā ugunī atnesa vairākas kastes patronu, tā sekmēdams pozīciju noturēšanu un veiksmi turpmākajā uzbrukumā. 

1919. g. 1. dec. pārcelts uz Vidzemes artilērijas pulku. 1921. g. 22. febr. uz Latgales artilērijas pulku, paaugstināts par virsleitnantu. 

Atvaļināts 1924. g. 23. aug. 8. Valmieras aizsargu pulka adjutants. Piešķirta jaunsaimn. Ausmās, ko pārdevis. Dzīvojis Valmierā, strādājis Valmieras Zemes bankā par ierēdni, vēlāk Mūrmuižas spirta dedzinātavas saimn. vadītājs Kauguru pag. No 1941. g. aug. Dikļu sanatorijas saimniecības vadītājs. 

No 1942. g. maija dienējis 16. policijas bataljonā, vēlāk 271. policijas bataljona komandiera vietnieks, virsleitnants. Atvaļināts 1944. g. janv. slimības dēļ. Turpinājis strādāt Mūrmuižas spirta dedzinātavā. 

1945. g. 27. apr. apcietināts. 1945. g. 16. aug. LPSR leTK karaspēka kara tribunāls notiesāja Pētersons uz 10 gadiem (KPFSR KK 58-la). Atradies ieslodzījumā Mordovijas APSR, Dubrovlagā. Miris 1949. g. 5. apr.