Aleksandrs Ozols

LKOK nr.3/1166

Ozols, Aleksandrs

Leitnants 8. Daugavpils kājnieku pulkā.

* 1896. g. 19. maijā Dzērbenes pagastā.

+ 1919. g. 23. decembrī kaujā gūtā ievainojuma dēļ.

Apbalvots par cīņu 1919. g. 10. novembrī pie Zasulauka. Ordenis piešķirts 1922. gadā.

Dzimis 1896. g. 19. maijā Dzērbenes pagastā. Vidusskolas izglītība. 

Iesaukts Krievu armijā, mācījies junkuru skolā. 1917. g. atgriezies Latvijā, nodarbojies ar zemkopību. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. maijā, piedalījies cīņās pret bermontiešiem. Par kauju nopelniem paaugstināts par leitnantu (pēc nāves).

1919. g. 10. nov. pie Šampētera, kad rota nokļuva stiprā ienaidnieka ugunī un apstājās, Ozols kā vada komandieris, neskatoties uz draudošām briesmām, pirmais metās virsū ienaidniekiem un piespieda tos bēgt uz Zasulauka staciju, tā dodams iespēju rotai ielauzties Šampētera priežu raj. un ieņemt Volguntes ielu, kā arī iegūt smago ložmetēju. Neskatoties uz smago ievainojumu galvā, palika ierindā līdz uzdevuma izpildei. Miris 1919. g. 23. dec. šajā kaujā gūtā ievainojuma dēļ. Apbedīts Rīgā, Lielajos kapos. Piederīgajiem piešķirta jaunsaimn. Elejas pagastā Mazelejas pusmuižā.