Eduards Mackins

LKOK nr.3/702

Mackins, Eduards

Leitnants 4. Valmieras kājnieku pulkā.

* 1887. g. 19. oktobrī Lugažu pagastā.

+ 1942. g. 8. februārī Rīgā.

[]

Apbalvots par cīņu 1920. g. 5. maijā Latgalē pie Pjerļicas ciema.

MACKINS EDUARDS Krišjāņa dēls

4. Valmieras kājnieku pulka leitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1887. g. 1. nov. Lugažu pagastā Beidzis Rīgas vispārizglītojošas vakara kursus ar pilsētas skolas programmu, dzīvojis Rīgā. Būvtehniķis. 

Krievu armijā iesaukts 1914. g. jūl. dienējis 19. Daugavgrīvas cietokšņa bruņotajā komandā. Sasniedzis feldfēbeļa pak. 1915. g. apr. piedalījies kaujās pret vāciešiem pie Jelgavas, nov. pārgājis uz 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu. 1916. g. 1. jūn. kauja pie Plakaniem ievainots, atvaļināts kā invalīds. apbalvots ar Jura krusta IV šķiras

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 27. febr. Valkā, ieskaitīts 1. (4.) Valmieras kājnieku pulkā kā virsseržants. Piedalījies visās pulka cīņās, 1920. g. 20. martā paaugstināts par leitnantu. 

1920. g. 5. maijā Latgalē Mackins, vadīdams izlūku nodaļu, neskatoties uz niknu apšaudi, kopā ar dižkareivi Auziņu pirmie pārcēlās pāri Zilupei un izsita pretinieku no nocietinātās Pjerlicas sādžas, iegūdams ložmetēju u. c. trofejas. 

Atvaļināts 1920. g. 12. okt. Dzīvojis Rīgā. būvamatnieks. 1940. g. mainījis uzvārdu uz MEIJA. Miris 1942. g. 8. febr. Rīgā.