de

Jānis Mazurs

Persan haben keine Bilder. Fügen Sie neue Bilder.

LKOK nr.3/2011

Mazurs, Jānis

Jaunākais apakšvirsnieks 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulkā.

* 1887. g. 20. martā Lielplatones pagastā.

+ 1963. g. augustā Bauskā.

[Apbedīts Bauskas raj. Vecumnieku kapos.]

Apbalvots par to, ka 1916. g. 2. jūlijā saspridzināja vācu žogus starp Ķekavas upīti un Katriņmuižu.

MAZURS JURIS Anša dēls

Bij. 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljona kareivis.

Ordenis piešķirts 1926. gadā

Dzimis 1887. g. 20. martā Lielplatones pagastā Pagastskolas izglītība, mācījies zemkopības kursos Jelgavā. Dārzkopis. 

1915. g. okt. brīvprātīgi iestājies 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljonā, piedalījies visās kaujās, beidzis spridzinātāju mācību komandu. 

1916. g. 2. jūl. starp Ķekavas upīti un Katrīnmuižu Mazurs brīvprātīgi devās uzspridzināt vācu drāšu aizžogus; visu nakti stāvēja upē ar apmēram 20 kg smagu dinamīta lādiņu uz galvas, nogaidīdams, kamēr vācieši beidz būvēt aizžogus, rītausmā stiprā ugunī novietoja lādiņu izvēlētajā vietā, nogaidīja tā eksploziju un atgriezās pie savējiem. 

Par nopelniem kaujās apbalvots ar Jura krusta III, IV šķiras 1916. g. dec. durkļu cīņā ievainots. 1917. g. pārcelts uz 4. aplenkšanas artilērijas pulku.

1918. g. martā demobilizēts, aizbraucis uz Omsku.

1918. g. vasarā mobilizēts 1. Semirečjes kazaku pulkā, piedalījies cīņās pret lieliniekiem. paaugstināts par virsnieku, apbalvots ar Jura ordeni un Vladimira ordeņa III šķiru. Pēc baltgvardu sakāves devies uz Ķīnu.

Instruktors Ķīnas armijā, pēc viena gada dienestā izdots lieliniekiem. 

Latvijā atgriezies 1922. g. janv.

Līdz 1923. g. 20. apr. uzraugs robežpolicijā. Dzīvojis Ikšķiles pagastā Mazuros, dārznieks. 

2. pasaules kara laikā dienējis latviešu policijas bataljonā, vēlāk no 1943. g. apr. latviešu leģiona 19. divīzijas transporta rotas komandieris, virsleitnants.

Pēc 1945. g. 8. maija kapitulācijas, izvairoties no filtrācijas, devies uz Gruziju, kur strādājis par agronomu dārzkopībā līdz 1954. g.

Atgriezies Latvijā, dzīvojis Allažu pagastā, strādājis par dārznieku.

1955. g. pārnācis dzīvot uz Dobeli. Strādājis Lielbērzes tuberkulozes slimnīcā par palīgsaimn. vadītāju līdz 1960. g., kad aizgājis pensijā.

Miris 1963. g. aug. Bauskā.

Apbedīts Bauskas raj. Vecumnieku kapos.

 

Ursache: lkok.com

Keine Orte

    loading...

        16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas

        Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.

        Hinzufügen Speicher

        Schlagwörter