Vasīlijs Vilis Mucenieks

LKOK nr.3/1610

Feldfēbelis 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulkā.

* 1892. g. 3. decembrī Rīgā.

+ 1942. g. 22. maijā Molotovas apgabalā.

Apbalvots par kauju 1917. g. 12. janvārī pie Ložmetējkalna. Ordenis piešķirts 1923. gadā.

1941. g. 14. jūnijā izsūtīts.

Pilsētas skolas izglītība. Ierēdnis mūrniekmeistara Radziņa būvfirmā Rīgā.

Krievu armijā iesaukts 1915. g. sept., dienējis 178. rezerves bataljonā Staraja Rusā. 1916. g. maijā pārgājis uz 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāko pulku. Piedalījies daudzās kaujās.

1917. g. 12. janv. pie Ložmetējkalna pulka uzbrukuma laikā Mucenieks izrādīja sevišķu varonību, iznīcinošā ienaidnieka ugunī veda kareivjus pāri klajam purvam. Tika ievainots, taču palika ierindā un turpināja pozīciju aizstāvēšanu. Par šo varoņdarbu apbalvots arī ar Jura krustu.

1917. g. 19. augustā pie Ikšķiles ievainots un kritis vācu gūstā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 5. jūn., 8. Daugavpils kājnieku pulka rindās piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 

Atvaļināts 1920. g. 22. decembrī. Vēlāk atgriezies armijā. 1924.g. virsseržants kara pārmācības iestādes komandā. 1936.g. pārcelts uz Rīgas kara slimnīcu, paaugstināts par administratīvā virsnieka vietnieku. 

1941. g. 14. jūn. no Rīgas deportēts uz Krieviju. PSRS leTK Sevišķā apspriede 1942. g. 24. maijā piesprieda Muceniekam nāvessodu. Miris jau pirms sprieduma pasludināšanas, 1942. g. 22. maijā, nometnē Molotovas apgabalā.