Eduards Mārtiņsons

LKOK nr.3/686

Mārtiņsons, Eduards

Kaprālis 5. Cēsu kājnieku pulkā.

* 1899. g. 21. oktobri Vilzēnu pagastā.

+ 1966. g. 22. novembrī

[Apbedīts Rīgā, I Meža kapos.]

Apbalvots par cīņu 1920. g. 22. februāra naktī Latgalē pie Vīstavkas ciema.

Paaugstināts par seržantu.

MĀRTIŅSONS (arī MARTIŅSONS) EDUARDS Pētera dēls

5. Cēsu kājnieku pulka kaprālis.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1899. g. 27. okt. Vilzēnu pagastā Draudzes skolas izglītība. Zemkopis. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 29. maijā Mazsalacā. 1. Valmieras kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret lieliniekiem, 26. aug. ievainots. Pēc izveseļošanās iedalīts 5. Cēsu kājnieku pulkā, cīnījies pret bermontiešiem, piedalījies Latgales atbrīvošanā. paaugstināts par seržantu. 

1920. g. 22. febr. naktī Latgalē, laikā, kad ienaidnieka pārspēks ielenca mūsu velosipēdistu rotu, kas bija devusies izlūkgājienā, Mārtiņsons, saņēmis uzdevumu segt atkāpšanos, ar spēcīgu uguni aizturēja pretinieku līdz pēdējai iespējai, kā rezultātā rota paguva atkāpties. Šajā kaujā Mārtiņsons krita gūstā, no kura 20. jūn. Maskavā izbēga un caur Igauniju atgriezās Latvijā.

Atvaļināts 1921. g. 29. nov. Lauksaimnieks Vilzēnu pagastā Priedītēs. pagastā aizsargu nodaļas biedrs. 

1945. g. janv. arestēts, ievietots Valmieras, pēc tam Cēsu cietumā. 1945. g. dec. Sverdlovskas apgabalā leTK notiesāja Mārtiņsons ar brīvības atņemšanu uz 5 gadiem (KPFSR KK 58-3). Sodu izcietis Kušvas un Nižņijtagilas nometnēs. 1949. g. beigās atbrīvots, atgriezies Latvijā. Dzīvojis Lielvārdē. Miris 1966. g. 22. nov. Apbedīts Rīgā, I Meža kapos.