Kārlis Lācītis

LKOK nr.3/1053

Seržants 7. Siguldas kājnieku pulkā.

Dzimis Trikātas pag. Jaunbiķos piecu bērnu ģimenē, tēvs Jānis (1843-1916), māte Marija (1860-1940, dz. Rozenblate), laulājušies 1881. gadā.

Apbalvots par cīņu 1919. g. 10. novembrī Pārdaugavā, ieņemot pilsētas Lombardu. Ordenis piešķirts 1921. gadā.

Krievu armijā iesaukts 1916. g. maijā, dienējis 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā, piedalījies kaujās pie Doles, Ķekavas, Olaines un Ložmetējkalna, stādīts priekšā apbalvots ar Jura krustu, ko nav saņēmis revolūcijas dēļ. Dienestu beidzis 1918. g. februārī.

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 6. maijā, piedalījies Rīgas atbrīvošanā, kā arī citās 7. Siguldas kājnieku pulka kaujās. 

1919. g. 11. nov. Rīgā kaujā par pilsētas lombardu Lācītis ar labi mērķētu uguni apklusināja pretinieka ložmetēju, tika ievainots, bet neatstāja savu vietu un ar sava ložmetēja uguni sekmēja lombarda ieņemšanu; atstāja ierindu tikai pēc otrā smagā ievainojuma. 

Atvaļināts 1921. g. 31. martā. Dzīvojis tēva mājās, piešķirta jaunsaimn. Kocēnu pagastā Kokmuižā. 1930os gados iestājies robežsardzes dienestā, dienējis Dagdas robežapsardzes apgabalā 3. raj. Atvaļināts no dienesta 1934. g. dec. Par turpmāko likteni ziņu nav.