Arvīds Kalniņš

Dzimis Jēru pagastā. Beidzis Rīgas tehnikumu hidrotehniķa specialitātē, pēc tam inženierzinātņu students Rīgā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 25. februārī, 6. Rīgas kājnieku pulka 3. velosipēdistu rotas komandieris, piedalījies cīņās pret bermontiešiem. 

1919. gada, 8-9. oktobra naktī Rīgas tuvumā Kalniņš kā vada komandieris, neskatoties uz pretinieka artilērijas uguni, durkļu cīņā izsita ienaidnieku no Tēriņu muižas; 18. novembrī Zemgalē Cenu muižas rajonā, atrodoties zem spēcīgas ienaidnieka uguns, vada priekšgalā tuvcīņā izsita pretinieku no Jaņķeļu mājām, tā sekmēdams ienaidnieka padzīšanu pāri Iecavas upei. Par šiem varoņdarbiem apbalvots ar Lāčplēša ordeni.

Pēc brīvības cīņām beidzis artilērijas virsnieku kursus. 1926. gadā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu, dienējis Kurzemes artilērijas pulkā. Vēlāk atvaļināts, strādājis Latvijas Piensaimnieku Centrālajā Savienībā, bijis aizsargs. 

1944. gadā aizbraucis uz Vāciju. No turienes pēc 2. Pasaules kara devies uz Kanādu. Strādājis slimnīcā, bijis tūristu atpūtas bāzes īpašnieks.

Miris Toronto.

Avots: lkok.com

***

LKOK nr.3/1104

Kalniņš, Arvīds

Leitnants 6. Rīgas kājnieku pulkā.

* 1896. g. 24. februārī Jēru pagastā.

+ 1976. g. 12. septembrī Toronto, Kanādā.

[Apbedīts Graven Mickle Memorial kapsētā, Kanādā.]

Apbalvots par cīņu 1919. g. 8./9. oktobra naktī Tirinu muižā Rīgas rajonā.

Paaugstināts par virsleitnantu.

KALNIŅŠ ARVĪDS Indriķa dēls

6. Rīgas kājnieku pulka leitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1896. g. 25. febr. Jēru pagastā Beidzis Rīgas tehnikumu hidrotehniķa specialitātē, pēc tam inženierzinātņu students Rīgā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 25. febr., 6. Rīgas kājnieku pulka 3. velosipēdistu rotas komandieris, piedalījies cīņās pret bermontiešiem. 

1919. g, 8-9. okt. naktī Rīgas tuvumā Kalniņš kā vada komandieris, neskatoties uz pretinieka artilērijas uguni, durkļu cīņā izsita ienaidnieku no Tēriņu muižas; 18. nov. Zemgalē Cenu muižas raj., atrodoties zem spēcīgas ienaidnieka uguns, vada priekšgalā tuvcīņā izsita pretinieku no Jaņķeļu mājām, tā sekmēdams ienaidnieka padzīšanu pāri Iecavas upei. 

Pēc brīvības cīņām beidzis artilērijas virsnieku kursus. 1926. g. paaugstināts par pulkvedi-leitnantu, dienējis Kurzemes artilērijas pulkā. Vēlāk atvaļināts, strādājis Latvijas Piensaimn. Centrālajā Savienībā, aizsargs. 

1944. g. aizbraucis uz Vāciju. No turienes pēc 2. pasaules kara devies uz Kanādu. Strādājis slimnīcā, tūristu atpūtas bāzes īpašnieks. Miris 1976. g. 12. sept. Toronto.