Jānis Kalniņš

LKOK nr.3/1080

Dižkareivis Studentu bataljonā.

* 1893. g. 22. janvārī Ungurmuižas pagastā.

+ 1974. g. 7. martā Rīga.

Apbalvots par 1919. g. 11. novembra cīņu Lucavsalā. Ordenis piešķirts 1921. gadā.

Dzimis 1893. g. 21. janv. Ungurmuižas pagastā Izglītojies Mironova komercskolā Rīgā, pēc tam Pēterburgā reālskolā. 

Krievu armijā iesaukts 1. pasaules kara laikā, dienējis 175. rezerves strēlnieku pulkā, no tā pārcelts uz 2. smagās artilērijas divizionu, vēlāk uz Pēterhofas kara šoferu skolu. No 1916. g. dienējis Rezerves latviešu strēlnieku pulkā, jātnieku-spridzinātāju komandā. Dienestu beidzis 1918. g. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 8. okt., piedalījies Rīgas aizstāvēšanā, paaugstināts par seržantu. 

1919. g. 11. nov. Daugavas forsēšanas laikā Kalniņš brīvprātīgi devās nodibināt sakarus ar 5. Cēsu kājnieku pulka rotu, spēcīgā ugunī pa ledu devās no Lucavsalas uz Zaļo sēkli un izveda papildspēkus uz Lucavsalu, tā sekmēdams uzbrukuma turpin??šanu. 

Atvaļināts 1920. g. 5. janv. Skolotājs Rīgas 1. un 2. vidusskolā. 2. pasaules kara laika pensionēts. Pēc 2. pasaules kara atsācis strādāt par skolotāju. Mūža nogalē pensionārs. Miris 1974. g. 7. martā Rīgā.

***