Pēteris Kubiļiunas

LKOK nr.3/1405

Kubiļiunas, Pēteris

Apakšpalkavnieks 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā.

* 1894. gadā Lietuvā (lietuviešu tautības).

+ Nošauts 1946. g. 22. augustā (Vācijā?)

[]

Apbalvots par 1916. g. 26.-27. decembra kaujām pie Mangaļiem un Ložmetējkalna.

Pārcēlās uz dzīvi Lietuvā. Divdesmitos gados bija 1. Lietuvas robežsargu pulka komandieris. Paaugstināts par ģenerāli.

KUBIĻIŪNS (KUBIĻIUNAS) PĒTERIS

Bij. 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka apakšvirsnieks.

Ordenis piešķirts 1922. gadā

Dzimis 1894. g. 16. maija Rokisku apr. Lietuvā, lietuvietis. Izglītojies reālskolā Rīgā.

Krievu armijā iesaukts 1914. g., beidzis Viļņas karaskolu. 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka rindās piedalījies visās tā kaujās pret vāciešiem. apbalvots ar Jura krustu, citiem kauju ordeņiem.

1916. g. 26-27. dec. Ziemassvētku kaujās Kubiļiunas kā bataljona komandieris ar saviem karavīriem, vāciešu pretuzbrukuma laikā atrazdamies nenocietinātās pozīcijās starp Mangaļiem un Ložmetējkalnu, enerģiski atsita uzbrukumus, kad ienaidnieks mēģināja apiet pulka labo spārnu, novērsa frontes pārraušanu un aizšķērsoja vāciešiem taisnāko ceļu uz Ložmetējkalnu.

1919. g. vasarā atgriezies Lietuvā un iestājies Lietuvas armijā, piedalījies cīņās par valsts neatkarību. 

1922. g. paaugstināts par pulkvedi, 1925. g. beidzis lielkņaza Vitauta virsnieku kursus Kauņā, 1927. g. beidzis Čehoslovakijas kara akadēmiju. paaugstināts par ģenerāli, no 1929. g. Lietuvas armijas Ģenerālštāba priekšnieks. 

1934. gadā vadījis Lietuvā valsts apvērsumu pret A. Smetonu, par ko tajā pašā gadā apcietināts un notiesāts uz 10 gadiem. 

No 1941. gada darbojies Lietuvas pašpārvaldes vadībā, ģenerālpadomnieks ekonomikas jautājumos. 

Kara beigās devies trimdā uz Vāciju, kur 1945. gada padomju okupācijas iestāžu arestēts un notiesāts uz nāvi. Nošauts 1946. gada 22. augustā.