Eduards Jansons

LKOK nr.3/709

Jansons, Eduards

Kaprālis 7. Siguldas kājnieku pulkā.

* 1894. g. 28. septembrī Ziemeru pagastā,

+ 1977. g. 3. janvārī Latvijā.

[]

Apbalvots par izdarīto izlūku gājienu 1919. g. 20. novembrī ienaidnieka aizmugurē Stendes stacijas rajonā.

Paaugstināts par virsseržantu.

1948. gadā apcietināts, un tai pašā gadā Karagandā kara tribunāls notiesāja uz 25 gadiem, vēlāk sods samazināts. 1957. gadā atgriezās Latvijā.

JANSONS EDUARDS Jāņa dēls

7. Siguldas kājnieku pulka kaprālis.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1894. g. 28. sept. Ziemeru pagastā Pagastskolas izglītība. Zemkopis. 

Krievu armijā iesaukts 1915. g. okt., dienējis 19. dzelzceļu bataljonā Austrijas frontē līdz 1918. g., sasniedzis jaunākā apakšvirsnieka pak. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 9. jūn. Alūksnē. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem.

1919. g. 20. nov. Stendes stacijas raj. Jansons, neskatoties uz draudošām briesmām, kopā ar dažiem kareivjiem veica izlūkošanu ienaidnieka aizmugurē un piegādāja svarīgas ziņas par bermontiešu spēkiem un to grupēšanos, tā dodams iespēju izvest no stacijas 2 preču vagonus. 

Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām, virsseržants. 

Atvaļināts 1923. g. 27. aug. Jaunsaimnieks Mārkalnes pagastā Lāčplēšos. 30. gadu beigās mainījis uzvārdu uz VALNIS, atgriezies dienestā 7. Siguldas kājnieku pulkā. 1940. g. atvaļināts, atgriezies jaunsaimniecībā. 

1948. g. arestēts. PSRS leTK karaspēka kara tribunāls 1948. g. 28-30. jūn. notiesāja Jansons uz 25 gadiem. Atradies ieslodzījumā Karagandā. 1955. g. 1. jūl. spriedums samazināts uz 7 gadiem, atbrīvots. 1957. g. atgriezies Latvijā. Miris 1977. g. 3. janv.