Jānis Dimze

LKOK nr.3/1320

Dimze, Jānis

Seržants 4. Valmieras kājnieku pulkā.

* 1898. g. 19. augustā Ķoņu pagastā.

+ 1984. g. 22. septembrī

[Apbedīts Rīgā, I Meža kapos.]

Apbalvots par 1919. g. 29. marta cīņu pie Resakas muižas.

DIMZE (arī DIMZA) JĀNIS Jāņa dēls

1. (4.) Valmieras kājnieku pulka kareivis.

Ordenis piešķirts 1922. gadā

Dzimis 1898. g. 18. aug. Ķoņu pagastā Pamatskolas izglītība, laukstrādnieks.

1. pasaules kara laikā dienējis 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā. 

1917. gadā tika iebalsots īpašā vienībā, kas tālāk devās uz Pēterburgu un kura ir pazīstama ar nosaukumu "Smoļnija rota". Vienība Krievijā, Pēterburgā jeb tolaik jau Ļeņingradā, apsargāja Tautas komisāru padomi un Viskrievijas Centrālo izpildkomiteju. Šīs rotas veidoja, no latviešu strēlnieku bataljoniem atlasot 40 cilvēkus.

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 26. febr., piedalījies kaujās Ziemeļvidzemē, kā arī citās Valmieras kājnieku pulka cīņās. 

1919. g. 19. martā pie Rezakas muižas Ziemeļvidzemē, kad ienaidnieks no abiem spārniem apgāja mūsu rotu, Dimze brīvprātīgi palika pozīcijās un ar labi mērķētu uguni, nošaudams apmēram 30 lielinieku un lielāku skaitu ievainodams, pretinieku atsita, tā dodams iespēju mūsu rotai atkāpties bez zaudējumiem. 

Atvaļināts seržanta pak.

1921. g. 26. febr. Dzīvojis Ķoņu pagastā, vēlāk pārcēlies uz dzīvi Rīgā, tramvaja konduktors, pēc tam vulkanizators. 

1944. g. rudenī iesaukts Sarkanajā armija darba dienestā. Strādājis Rīgā atjaunošanas darbos.

1945. g. vasarā demobilizēts.

Pēc 2. pasaules kara strādnieks Satiksmes transporta trestā. Vēlāk strādājis Lauksaimn. akadēmijā, vulkanizators, tad tajā pašā darbā Taurupē, Daudzevā.

Pensijas gados turpinājis strādāt (sargs u. c.) līdz 80 gadu vecumam.

Miris 1984. g. 22. sept. Apbedīts Rīgā, I Meža kapos.