Ernests Dzenis

LKOK nr.3/207

Kareivis 9. Rēzeknes kājnieku pulkā.

[]

Apbalvots par cīņu 1919. g. 9. novembrī pie Majoriem, Rīgas Jūrmalā. Ordenis piešķirts 1920. gadā.

1941. g. 14. jūnijā apcietināts, deportēts.

Dzimis 1887. g. 15. maijā Mogiļevas guberņas Bihovas apriņķa Čigiras pagastā. Pilsētas skolas izglītība. Zemkopis.

Krievu armijā iesaukts 1914. g., dienējis 4. Kaporskas kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās pret vāciešiem, tajā pašā gadā kritis gūstā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 18. jūlijā Jelgavā, piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem.

1919. g. 9. nov. kaujā Majoros spēcīgā ložmetēju ugunī viņš pielavījās Majoru komandantūrai, apmētāja to ar rokasgranātām un apklusināja tur esošos ložmetējus, kā rezultātā mūsu rota spēja bez zaudējumiem virzīties tālāk.

Atvaļināts 1920. g. 23. aug. Jaunsaimnieks Vērgales pagastā Lāčplēšos. 2. pasaules kara laikā dienējis 20. policijas palīgbataljonā. 

1946. g. 9. febr. Vērgalē apcietināts. LPSR leTK karaspēka kara tribunāls 1946. g. 17. jūn. notiesāja Dzenis' uz 20 gadiem. Miris 1947. g. 21. maijā Vorkutlagā Komi APSR.