Kārlis Berķis
- Geburt:
- 04.01.1883
- Tot:
- 00.00.1946
- Kategorien:
- Bärentöterorden / Kriegsorden, Colonel, Offizier, Opfer der Repression (Völkermord) des sowjetischen Regimes, Soldat, Teilnehmer des Ersten Weltkriegs
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Geben Sie den Friedhof
LKOK nr.3/996
Berķis, Kārlis
Kapitāns 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulkā.
Apbalvots par 1916. g. 21/22. jūnija cīņām pie Ķekavas.
Pēdējā dienesta pakāpe pulkvedis. 1944. gadā devies bēgļu gaitās uz Vāciju, kur pēckara posmā miris.
BERĶIS KĀRLIS Jāņa dēls
Bij. 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka kapitāns.
Ordenis piešķirts 1921. gadā
Dzimis 1883. g. 4. janv, Ceraukstes pagastā Beidzis Bauskas pilsētas skolu.
1902. g. iestājies Kazaņas junkuru skolā.
1905. g. paaugstināts par apakšpraporščiku, iedalīts 153. Baku kājnieku pulkā.
Līdz 1. pasaules karam sasniedzis štabskapitāna pak.
1914. g. okt. pārcelts uz 239. Konstantinopoles kājnieku pulku, kapteinis, rotas komandieris.
1916. g. janv. pārgājis uz 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāko pulku, rotas komandieris.
1917. g. tādā pašā amatā 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā.
1917. g. 31. jūl. iecelts par 440. Buguruslanas kājnieku pulka komandieri, 18. okt. par 138. Ohtas kājnieku pulka komandieri.
1917. g. dec. no armijas aizgājis, dzīvojis Smoļenskas un Kalugas gub. latviešu kolonijās, zemkopis.
1919. g. apr. mobilizēts Sarkanajā armijā, satiksmes priekšnieks Ukrainā,
1919.g. 22. aug. pārgājis uz Deņikina armiju, ieskaitīts Kijevas virsnieku bataljonā.
1920. g. febr. veselības stāvokļa dēļ atvaļināts,
1920.g. okt. iestājies ģenerāla Vrangela armijā.
Apbalvots ar:
- Staņislava II, III šķiras,
- Annas II, III šķiras,
- Vladimira IV šķ. ordeņiem,
- Jura krusta IV šķiras,
- Jura Zelta ieroci.
1916. g. 21-22. jūn. pie Katrīnmuižas spēcīgā ienaidnieka ugunī Berķis ieņēma vāciešu pozīcijas, sagūstīja 2 virsniekus un 40 kareivjus, ieguva daudzas trofejas, tā sekmēdams uzvaru visā kaujā.
1921. g. janv. atgriezies Latvijā.
1921.g. 28. janv. iestājies Latvijas armijā, bataljona komandieris 8. Daugavpils kājnieku pulkā.
1923. g. pārcelts par Bauskas apr. priekšnieku, 13. Bauskas aizsargu pulka komandieris.
1929. g. devies uz Franciju, strādnieks, studējis. Pēc atgriešanās Latvijā neatkarības pēdējos gados Rīgas pilsētas Diskonta bankas direktors un valdes loceklis.
1941. g. 14. jūn. izsūtīta ģimene, pats izvairījies no represijām.
1944. g. aizbraucis uz Vāciju, kur pēc kara miris (datums nav zināms).
Ursache: lkok.com, news.lv
Keine Orte
16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas
Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.