Verners Blūms

LKOK nr.3/1602

Blūms, Verners

Kapteinis Latgales atsevišķā eskadronā.

* 1895. g. 1. oktobrī Dzelzavas pagastā.

+ 1952. g. 11. decembrī Ķemeros.

[Apbedīts Rīgā, Meža kapos.]

Apbalvots par 1919. g. 2. decembra cīņu pie Dobiķienes muižas Lietuvā.

BLŪMS VERNERS Jēkaba dēls

1. partizānu pulka virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1923. gadā

Dzimis 1896. g. 1. okt. Dzelzavas pagastā

Krievu armijā iesaukts 1. pasaules kara laikā, piedalījies kaujās, apbalvots ar Jura krusta III, IV šķiras paaugstināts par virsnieku, par kauju nopelniem apbalvots arī ar Staņislava II, III šķiras, Annas III, IV šķiras ordeņiem.

Armiju atstājis 1918. g. martā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. maijā, iedalīts 1. partizānu pulkā, piedalījies daudzās kaujās.

1919. g. 2. dec. Lietuvā pie Dobiķienes muižas Blūms kā eskadrona komandieris pēc paša ierosmes devās izlūkos ienaidnieka aizmugurē, tika ielenkts un smagi ievainots krūtīs, taču izlauzās līdz savējiem. 

Atvaļināts 1920. g. 13. aug. kā kara invalīds.

Notāra palīgs notāra Līvena kantorī Rīgā.

1934. g. pašmācības ceļā ieguvis notāra diplomu un strādājis savā arodā Talsos.

1935. g. pārcelts uz Rīgu, strādājis par notāru līdz 1940. g. rudenim, kad no darba atlaists.

1941. g. 11. martā, glābdamies no represijām, kopā ar ģimeni repatriējies uz Vāciju. Vācu okupācijas laikā atgriezies Latvijā, notārs Rīgā.

1944. g. kopā ar ģimeni izceļojis uz Vāciju, dzīvojis Pomerānijā.

1946. g. krievu okupācijas iestādes Blūms piespiedušas atgriezties Latvijā.

Dzīvojis Ķemeros, sanatorijas noliktavas pārzinis, vēlāk grāmatvedis līdz mūža beigām.

Miris 1952. g. 11. dec. Ķemeros.

Apbedīts Rīgā, Meža kapos.