Paulis Bruņenieks

LKOK nr.3/271

Bruņenieks, Paulis

Pulkvedis-leitnants Studentu bataljonā.

* 1888. g. 15. novembrī Saukas pagastā.

+ 1923. g. 28. oktobrī izdarīja pašnāvību.

[Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.]

Apbalvots par cīņu 1919. g. 10. oktobri pie Rīgas tiltiem un 11. novembrī pie Lucavsalas un Bišumuižas.

Par noziedzīgu nodarījumu sodīts. Valsts prezidents 1923. g. 26. aprīlī apžēloja, pārvēršot piespriesto sodu degradēšanā par kareivi. Ordenis sakarā ar apžēlošanu nav atņemts.

BRUŅENIEKS PAULIS Krišjāņa dēls

Studentu bataljona komandieris, pulkvedis-leitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1888. g. 15. nov. Saukas pagastā zemkopja ģimenē. Beidzis Pleskavas lauksaimn. skolu, pēc tam studējis agronomiju RPI. 

Krievu armijā iesaukts 1915. g., beidzis Čugajevas karaskolu un iedalīts 29. Sibīrijas strēlnieku pulkā, pēc paša vēlēšanās pārcelts uz 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāko pulku, kur komandējis 1. rotu. Piedalījies kaujās pie Ķekavas, 1917. g. janv. Kalnciema raj. apbalvots ar Annas III, LV šķiras, Staņislava LV šķiras ordeņiem, paaugstināts līdz štabskapitānam. 1917.-1918. g. slimības dēļ ārstējies Kaukāzā, pēc tam piedalījies kaujās pret lieliniekiem Ukrainā. Latvijā atgriezies 1919. g. janv. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. janv., apsargājis Pagaidu valdību uz kuģa "Saratov" pret vāciešu uzbrukumiem, pēc tam piedalījies visās Kalpaka bataljona cīņās Kurzemē. Par izcilo varonību un kauju nopelniem 1919. g. 22. maijā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. Bermonta uzbrukuma laikā komandēja Rīgā saformēto Studentu bataljonu, iecelts par Rīgas kaujas raj. priekšnieku. 

1919. g. 10. okt. Bruņenieks ar viņa rīcībā esošiem nelieliem spēkiem noturēja Rīgas tiltus, novērsa Daugavas forsēšanu un deva mūsu spēkiem laiku sakārtoties gar labo krastu. 11. nov. ar 2 studentu rotām un nelieliem papildspēkiem izsita skaitliski daudz stiprāko ienaidnieku no Lucavsalas un Bišumuižas, pēc tam turpināja uzbrukumu, apdraudēdams ienaidnieka labo spārnu, kā rezultātā bermontieši bija spiesti bēgt no Torņakalna. 

Pēc cīņām pret Bermontu piedalījies Latgales atbrīvošanā. No 1920. g. febr. Tanku diviziona komandieris. 1921. g. veselības stāvokļa dēļ atvaļināts. Kā jaunsaimn. piešķirtas Rudbāržu dzirnavas. 

Sakarā ar kādu smagu noziegumu frontē tiesāts un 1923. g. degradēts par kareivi. Tā paša gada 28. okt. izdarījis pašnāvību. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.

Paulis Bruņenieks (dzimis 1888. g. Saukas Znotiņos) brīvības cīņu laikā inscinēja lauka kara tiesu (1919. g. vasarā Atašienā), kas piesprieda nāves sodu vietējam tirgotājam T. Beķerim par atteikšanos nodot virsnieku vajadzībām savas klavieres. Par to P. Bruņenieku sauca pie atbildības, piespriežot vairākus gadus cietoksnī, kā arī degradējot.. Viņš nošāvās Virsnieku klubā 1923. gadā.

***

* 1888. XI 15. Saukas pag.; S. Klāra dz. Upīte + 1923. X 28. Rīgā.

                1910. Beidzis Pleskavas lauksaimniecības vidusskolu,

                1910/1915. Rīgas politehnikuma students,

                1915. I Grenadieru IV pulka karavīrs,

                1915. V 01. Čugujevas kara skolas junkurs,

                1915. IX 01. beidzis un paaugstināts praporščiks pakāpē,

                1915. IX 05. Sibīrijas 29. pulka rotas komandieris,

                1915. XII 18. Tukuma latviešu strēlnieku bataljona Rotas (I) komandiera v.i.,

                1916. II 12. Rotas (I) jaunākais virsnieks,

                1916. III 08. kaujas pie Ķekavas, 

                1916. V 28. Jaunformētas Rotas (VI) komandieris,

                1916. VII 03. Rotas (I) komandieris,

                1916. VII 04. kaujas pie Ķekavas, kontuzēts palicis ierindā,

                1916. VIII 01. apbalvots ar Sv. Annas ordeņa IV šķiru,

                1916. VIII 14. apbalvots ar. Sv. Staņislava ordeņa III šķiru ar šķēpiem un banti,

                1916. VIII 21. A.P. pārvietots uz bataljonu,

                1916. VIII 22. paaugstināts podporučiks pakāpē izd. 1915. V 01.,

                1916. X 08. paaugstināts poručiks pakāpē. izd. 1916. IX 01.,

                1916. X 21. Tukuma latviešu strēlnieka pulka Rotas (I) komandieris,

                1916. XII 23-31. kaujas Ložmetēju kalnā, 

                1917. I 11.-12. kaujas Mangaļu rajonā,

                1917. III 01. Mācības komandas priekšnieks,

                1917. apbalvots Sv. Annas ordeņa III šķiru ar šķēpiem un banti,

                1917. IV 04. paaugstināts štābs kapitāns pakāpē izd. no 1917. III 01.

                1917. VI 30. Rotas (II) jaunākais virsnieks,

                1917. VIII 11. komandēts uz Bauskas latviešu strēlnieku pulku,

                1917. VIII 14. pārvietots uz Bauskas latviešu strēlnieku pulku,

                1917. XI 04. evakuēts kontūzijas dēļ uz 63 hospitāļi Petrogradā,

                1918 III- X ārstējas Kaukāzā,

                1918. III Kaukāza virsnieku savienības biedrs,

                1918. X Ģetmaņa 25. Černigovas Bataljona Virsnieku rotas virsnieks, Ukrainā,

                1919. I Liepājā,

                1919. I 15. Studentu rotas virsnieks,

                1919. IV tvaikoņa „Saratovs” apsardzes priekšnieks,

                1919. V 18. Atsevišķa (III) bataljona komandieris,

                1919. V 22. paaugstināts kopvedis pakāpē,

                1919. X 08. Studentu (I) bataljona komandieris,

                1920. II 25. Tanku diviziona komandieris,

                1920. X 26. apbalvots ar Lāčplēša kara ordeņi # 271,

                1921. I 12. atvaļināts,

                1923. VII 25. degradēts,

                1923. XI 02. apbedīts Brāļu kapos Rīgā,

                Korporācijas Talavija filistrs,

                Rudbāržu dzirnavu īpašnieks.

                Avots:      LVVA 3318-1-1378-1888, 5197-973-597., 5434-1-484-21, 

                                               5601-1-1004, 5601-2-303.;

                               XII armijas pavēles # 612/1916., # 638/1916.; 

                               Latviešu strēlnieku II brigādes pavēle # 168/1917.;

                               Tukuma latviešu strēlnieka bataljona pavēles # 39/1915., 

                                               # 43/1916., # 150/1916., # 190/1916., # 259/1916.,

                               Tukuma latviešu strēlnieka pulka pavēles # 266/1916., # 272/1916., 

                                               # 304/1916., # 43/1917., # 60/1917., # 109/1917., 

                                               # 181/1917.,# 229/1917.;

                               „Jelgavas kājnieku pulks”, R., 1929.;

                               „Ventspils kājnieku pulks”, Liepājā, 1936.;

                               „Es viņu pazīstu”, R., 1939.;

                               „Lāčplēša kara ordeņa kavalieri”, R., 1995.;

                               „Latvijas armijas augstākie virsnieki”, R., 1998.;

                               „Nedēļa” # 45/1923.;

                               „Latvijas Kareivis” # 245/1923., # 246/1923.

                               V. Eichenbauma arhīvs # 64.