Kārlis Andrējsons-Andersons
- Geburt:
- 20.08.1889
- Tot:
- 27.03.1929
- Kategorien:
- Bärentöterorden / Kriegsorden, Soldat
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Rīgas Brāļu kapi
LKOK nr.3/413
Andrējsons-Andersons, Kārlis
Jaunākais apakšvirsnieks 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulkā.
* 1889. g. 20. augustā Rīgā.
+ 1929. g. 27. martā ar tuberkulozi.
[Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.]
Apbalvots par 1916.g. 3. jūlija kauju pie Ķekavas upes.
1916. gadā paaugstināts par praporščiku un 1917. gadā par podporučiku.
ANDRĒJSONS (arī ANDERSONS) KĀRLIS, Andreja dēls
Bij. 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka kaprālis.
Ordenis piešķirts 1920. gadā
Dzimis 1889. g. 21. apr. Rīgā. Beidzis Rīgas Pētera-Pāvila pilsētas skolu, V. Olava tirdzniecības kursus. Grāmatvedis un korespondents Rīgā.
Krievu armijā iesaukts 1915. g. aug., iedalīts 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulkā. Nobeidzis mācību komandu un paaugstināts par vecāko apakšvirsnieku. No 1916. g. marta piedalījies visās bataljona, vēlākā pulka kaujās. Pēc kaujām pie Ložmetējkalna paaugstināts par praporščiku. apbalvots ar Jura krusta II, III, IV šķiras, Staņislava III šķiras, Annas III, IV šķiras ordeņiem.
1916. g. 3. jūl. pie Ķekavas upes, kad no ierindas bija izsisti visi rotas virsnieki, Andrējsons-Andersons uzņēmās komandēšanu, zem spēcīgas ienaidnieka uguns šķērsoja pļavu, pārgrieza drāšu aizžogojumu un ieņēma vācu pirmo līniju, tā atvieglodams uzbrukumu pa labi novietotajiem sibīriešu pulkiem.
1919. g. 28. maijā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā, līdz 1920. g. apr. dienējis 1. bruņuvilcienu divizionā. Tad pārvietots uz 8. Daugavpils kājnieku pulku par rotas komandieri, bijis mīnmetēju un sakaru rotas komandu priekšnieks.
Atvaļināts 1924. g. 17. martā. Piešķirta jaunsaimn. Skrudalienas pagastā Imantās, Daugavpilī atvēris komisijas un aģentūras kantori. Miris 1929. g. 27. martā ar tuberkulozi. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.
Ursache: lkok.com
Keine Orte
16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas
Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.