Pēteris Apinis

LKOK nr.3/468

Apinis, Pēteris

Virsleitnants Vidzemes artilērijas pulkā.

* 1894. g. 10. decembrī Sāvienas pagastā.

+ 1968. g. 19. aprīlī.

[Apbedīts Āraišu kapos.]

Apbalvots par 1919. g. 21. novembra cīņām Rundāles muižas rajonā un 22. novembrī pie Lakāju kroga.

1921. gadā paaugstināts par kapteini.

APINIS PĒTERIS, Pēteŗa dēls

Vidzemes artilērijas pulka virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1894. g. 10. dec. Sāvienas pagastā Muižniekos zemkopja ģimenē. Beidzis Jēkabpils pilsētas skolu. Zemkopis.

Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1914. g., dienējis 175. rezerves bataljonā. 1916. g. janv. beidzis Oranienbaumas praporščiku skolu, ieskaitīts 55. Sibīrijas strēlnieku pulkā, piedalījies kaujās Rīgas frontē. No 1916. g. sept. dienējis Rumānijas frontē, kaujā pie Černovciem ievainots. 1917. g. sept. pārcelts uz Rezerves latviešu strēlnieku pulku. 1918. g. sākumā devies uz Krieviju, līdz 1919. g. maijam dienējis Sarkanajā armijā. apbalvots ar Annas ordeņa IV šķiras

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 4. jūn., piedalījies visās Vidzemes artilērijas pulka kaujās, 22. jūn. ar sekmīgu savas baterijas uguni lielā mērā veicinājis Skangaļu muižas ieņemšanu Cēsu raj., tā piespiežot landesv??ru uzsākt atkāpšanos, turklāt mūsu rokās krita baterija, 9 ložmetēji u.c. trofejas. 1919. g. vasarā cīnījies pret lieliniekiem pie Atašienes, Līvāniem un Jersikas, tad piedalījies kaujās pret bermontiešiem no Jaunjelgavas līdz Palangai. 1920. g. sākumā pārcelts uz Latgales fronti Zilupes raj., vēlāk pie Kārsavas, baterijas komandieris. 

1919. g. 21. nov. Rundāles muižas raj. Apinis ar savu artilērijas vadu, atrazdamies spēcīgā ložmetēju un šauteņu apšaudē, ar labi mērķētu uguni vairākkārt apklusināja skaita ziņā daudz pārāku ienaidnieka artilēriju, sekmēja Strautiņu māju ieņemšanu Rundāles apkaimē, kur tika iegūti 5 ložmetēji, arī zirgi u.c. trofejas; 22. nov. lielā mērā veicināja Lakāju kroga ieņemšanu bez zaudējumiem mūsu pusei, turklāt tika iegūts lādiņu vagons u.c. trofejas.

1921. g. paaugstināts par kapteini, 20. maijā atvaļināts. No 1922. g. saimniecības pārzinis Bērzaines Valsts vidusskolā, vēlāk piensaimnieks Majoros. Piešķirta jaunsaimn. Sāvienas pagastā Muižniekos. Dzīvojis Majoros, kur nomājis pienotavu. Organizācijas "Leģionāri" laikraksta "Jaunā Diena" atbildīgais redaktors. 1933. g. apr. arestēts par pretvalstiskas kustības organizēšanu, notiesāts ar 1 mēnesi cietumsoda. 1934. g. maijā arestēts atkārtoti. Pēc atbrīvošanas dzīvojis Ļaudonā, vēlāk pārcēlies uz Rīgu. 1936.-1940. g. strādnieks Rīgas elektropiederumu rūpnīcā. 

1940. g. jūl. iesaistījies dzejnieka, advokāta un sabiedriskā darbinieka Ata Ķēniņa organizētajā Demokrātiskajā blokā. Vācu okupācijas laikā žurnāla "Laikmets" redakcijas saimniecības vadītājs. 1945-1946. g. militārās mācības pasniedzējs Priekuļu lauksaimn. skolā. No 1949. g. strādājis Vaives pagastā vietējā kolhoza grāmatvedībā, vēlāk biškopis, mūža nogalē pensionārs. Miris 1968. g. 19. apr. Vaives ciemā. Apbedīts Āraišu kapos.