Uldis Blaus

Dzimis Ērgļu muižas mājās "Kalna Andulēni". Skolotāja Jura un Martas Marijas Saulītes dēls. Bijis skolotājs.

1943.gada 23.maijā precējies ar 1920.gada 30.aprīlī Vestienas pagastā dzimušo Annu Māliņu, saimnieka meitu (tēvs bijis arī skolotājs) no Vējavas pagasta (tagad Jumurdas pagasta) mājām "Celmi".

Strādājis par skolotāju:

- Vējavas pagasta tautskolā;

- Zaubes pagasta Kliģenes četrgadīgajā skolā;

- Kārtūžu ciema Mores septiņgadīgajā skolā (skolas direktors);

- Nītaures septiņgadīgajā (astoņgadīgajā) skolā (tagad Nītaures vidusskola) par matemātikas, fizikas un darbmācības skolotāju.

2.Pasaules kara laikā nosūtīts dienēt Vācijā. Pēc kara pārvācies uz Mori, kur strādājis par direktoru. 1945.gadā pāvācies uz Nītauri.

Miris Nītaurē - aknu ciroze. Apglabāts Ērgļu kapu kalniņā un dus netālu no rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa un dzejnieka Jāņa Grota.

1989.gada 4.februāra (sestdiena) laikrakstā "Padomju Druva" publicēts Nītaures vidusskolas kolektīva nekrologs:

"Liekas neticami, ka pavasarīgi skaista ziemas diena prot atnest arī skumjas. 31.janvāra agrā rītausmā no dzīves šķīrās Nītaures vidusskolas ilggadējais skolotājs, darba veterāns Uldis Blaus. Šī ziņa sāpīgi atbalsojas tuvinieku, darbabiedru, draugu un bijušo audzēkņu sirdīs, liek dziļā cieņā noliekt galvas un godināt cilvēka darba mūžu.

Skolotāja Ulda Blaua dzīves ceļš aizsācies 1917.gada 23.augustā Ērgļu pusē skolotāja ģimenē. Ērgļu pamatskola, Priekuļu lauksaimniecības vidusskola, Jelgavas skolotāju institūts - tāds ir Ulda Blaua kāpiens zinību kalnā. Iegūtas skolotāja tiesības, un 1938./39. mācību gadā Jelgavas apriņķa Elejas sešklasīgās pamatskolas durvis ver jaunais pedagogs. Obligātā karadienesta ceļi aizved uz Daugavpili. 1940.gada septemrbis skolotāju Blauu sastop Madonas apriņķa Vējavas pamatskolā. Nežēlīgs ir vācu okupācijas laiks, ko Uldim Blauam nākas pavadīt Vācijā un Holandē... Priecīga pienāk 1947.gada nogale, kad viņš atkal ierauga zilgotās debesis. Cilvēka darba mūžs turpinās. Viņš ir skolotājs Kliģenes pamatskolā, direktors Mores astoņgadīgajā skolā. 1952.gada 26.augustā Nītaures skola kļūst par skolotāja Blaua darbavietu - viņa mūžā pēdējo.

Mainās paaudzes, bet skolotājs, optimisma un iekšēja spēka apgarots, Nītaures jaunatnei 36 gadus palīdz krāt gudrības dzintarus. Fizikas, matemātikas, zēnu darbmācības stundās gūtais paliek audzēkņu mūža pūrā. Liekas, skolā vēl skan viņa soļu raksts, dzirdama noteiktā, skaidrā un mazliet humora apdvestā balss, vēl uzmundrina vērīgo acu skatiens un siltais smaids.

Bijušo audzēkņu atmiņās skolotājs Uldis Blaus dzīvos kā stingrs, bet taisnīgs skolotājs, tāds, kuru neaizmirst. Kolēģi Uldi Blauu paturēs gaišā piemiņā kā zinošu, prasmīgu skolotāju, kā atsaucīgu, sirsnīgu un izpalīdzīgu cilvēku. Pēdējās ardievas skolotājam - Cilvēkam saka Nītaures vidusskolas kolektīvs."