Ļevs Jašins

Ļevs Jašins (krievu: Лев Иванович Яшин; 1929. gada 22. oktobris — 1990. gada 20. marts) bija krievu izcelsmes padomju futbola vārtsargs. Viņš tiek uzskatīts par labāko vārtsargu futbola vēsturē. Viņš izcēlās ar atlētisku spēli vārtos, iespaidīgo augumu un lieliskiem refleksiem, kā tiek uzskatīts par pirmo vārtsargu, kas pielietoja taktiku izsist bumbu ar dūrēm, nevis vienmēr to ķert rokās un aktīvi darboties savā soda laukumā. IFFHS balsojumā viņš tika atzīts par 20. gadsimta labāko vārtsargu.

Jašins piedzima Maskavā strādnieku ģimenē.

Divpadsmit gadu vecumā 2. pasaules karš piespieda viņu strādāt fabrikā. Viņu nosūtīja uz militāru rūpnīcu Maskavā, kur viņš sāka spēlēt futbolu tās komandā. Viņu šeit pamanīja un uzaicināja uz Maskavas "Dinamo" jauniešu komandu. Dinamo sastāvā viņš debitēja draudzības spēlē 1950. gadā. Tā nebija veiksmīgākā debija, jo viņš ielaida muļķīgus vārtus no pretinieku vārtsarga izspēles. Tajā gadā viņš spēlēja tikai divās līgas spēlēs un pēc tam augstākajā līmenī atgriezās tikai 1953. gadā. Bet viņš palika Dinamo sastāvā, gaidot savu iespēju. Šajos gados Jašins spēlēja arī kā hokeja vārtsargs HK Maksavas "Dinamo". Kopa ar komandu viņam izdevās uzvarēt PSRS hokeja kausā un iegūt trešo vietu čempionātā.

Visu savu karjeru viņš pavadīja Maskavas "Dinamo" sastāvā, no 1949. līdz 1971. gadam piecas reizes uzvarot PSRS futbola čempionātā un trīs reizes iegūstot PSRS kausu. Jašina kluba biedrs, sāncensis un padomdevējs bija Aleksejs Homičs, PSRS futbola izlases vārtsargs, kurš kļuva slavens pēc Maskavas "Dinamo" Lielbritānijas tūres.

1954. gadā Jašinu izsauca uz PSRS izlasi, kurā viņš nospēlēja 78 spēles.

Kopā ar izlasi viņš uzvarēja 1956. gada Olimpiskajās spēlēs un 1960. gada Eiropas čempionātā. Viņš piedalījās trijos Pasaules kausos: 

• 1958. gada Pasaules kausā, 
• 1962. gada Pasaules kausā un 
• 1966. gada Pasaules kausā.

1958. gada turnīrā Zviedrijā Jašins lika par sevi runāt visā pasaulē, PSRS izlasei iekļūstot ceturtdaļfinālā. Grupu turnīrā spēlē pret nākamajiem čempioniem Brazīliju, ko padomju komanda zaudēja ar 2:0, Jašina darbība neļāva rezultātam kļūt apkaunojošam. Viņš tika izvēlēts šī Pasaules kausa simboliskajā izlasē.

1962. gadā PSRS izlase atkal iekļuva ceturtdaļfinālā, zaudējot mājiniekiem Čīlei, spītējot divām smagām sadursmēm turnīra gaitā. Šis turnīrs pierādīja, ka Jašins nav pārcilvēks, pieļaujot dažas neraksturīgas kļūdas. Spēlē pret Kolumbiju, kurā PSRS bija vadībā ar 4:1, Jašins ielaida dažus vienkāršus vārtus, ieskaitot "Olimpiskos vārtus", tieši no stūra sitiena. Spēle noslēdzās ar rezultātu 4:4, un Francijas avīze l'Equipe jau pareģoja Jašina karjeras beigas. Bet viņš atgriezās nākamajā gadā ar lielisku spēli, saņemot Ballon d'Or apbalvojumu un palīdzēja PSRS izlasei sasniegt tās augstāko sasniegumu, 1966. gada Pasaules kausā iegūstot 4. vietu. Vienmēr gatavs sniegt padomu saviem biedriem, Jašins devās līdzi komandai arī uz Pasaules kausa finālturnīru 1970. gadā kā trešais vārtsargs un trenera palīgs. PSRS komanda sasniedza ceturtdaļfinālu.

12 spēlēs Pasaules kausā Jašins 4 reizes ir nostāvējis sausā.

Jašins mira 1990. gadā 60 gadu vecumā no komplikācijam, kas radās, amputējot viņa kāju pēc ceļa savainojuma 1986. gadā.

Avots: wikipedia