Renē Dekarts

Renē Dekarts  jeb Renē no Kartas; bija franču filosofs, matemātiķis un zinātnieks.

Publicējis virkni darbu, kas ievērojami ietekmēja turpmāko filozofijas, matemātikas, optikas un zinātnes kopumā attīstību Rietumos, jaunlaiku Eiropas racionālisma un mehānisma, līdz ar to arī pozitīvisma pamatlicējs.

Dekarts ir dzimis, iespējams, Lahajas ciemā (franču: La Haye en Touraine), Tūras novadā, Rietumfrancijā (Tūras novada galvaspilsētas Turēnas iedzīvotāji arī uzskata savu pilsētu par viņa dzimto vietu). Vēlāk Lahaja viņam par godu tika pārsaukta par Dekartu - Descartes (gandrīz vai ikkatrā Francijas pilsētā ir Dekarta iela, bet Sorbonas universitātē Dekarta pētniecības centrs).

Tēvs bija jurists, māte nāca no turīgas buržuā ģimenes.

Izglītību guvis 1606.-1615. gados Laflešas jezuītu koledžā. Līdz mūža galam bijis pārliecināts katolis un Reformācijas pretinieks (par Luteru izsakoties, ka "Reformāciju sāka cilvēks, kas kļūdaini iedomājās, ka vajag reformēt nevis sevi, bet citus").

Viena no galvenajām viņa vēlmēm bija reformēt pašus zinātniskās pētniecības un domāšanas principus, uzsvaru liekot uz tendenci domāt skaidri, definēt precīzi un izvairīties no liekvārdības.

No 22 līdz 31 gada vecumam ceļojis pa Eiropu, bet aptuveni 32 gadu vecumā pārcēlās uz dzīvi Apvienotajās Provincēs, kur, pastāvīgi mainot dzīves vietas, ar īsiem pārtraukumiem nodzīvoja līdz pat sev liktenīgajam ceļojumam uz Zviedriju.

Publicējis virkni darbu, kas ievērojami ietekmēja turpmāko filozofijas, matemātikas, optikas un zinātnes kopumā attīstību Rietumos, jaunlaiku Eiropas racionālisma un mehānisma, līdz ar to arī pozitīvisma pamatlicējs. Zinātnē viņu interesēja viss - sākot ar sīkākajiem fizioloģiskajiem procesiem cilvēka ķermenī un beidzot ar Visuma iekārtojumu, sākot no medicīnas, mehānikas un matemātikas un beidzot ar morāli un metafiziku, - būdams pārliecināts katolis, aktīvi iesaistījās arī teoloģiskajā polemikā, aizstāvot katoļu Baznīcu.

Viens no pamatmērķiem bija reformēt pašus zinātniskās pētniecības un domāšanas principus, uzsvaru liekot uz tendenci domāt skaidri, definēt precīzi un izvairīties no liekvārdības. Matemātikā Dekarts ir viens no analītiskās ģeometrijas pamatlicējiem. Mehānikā viņš norādīja uz kustības un miera stāvokļu relativitāti, formulēja darbības un pretdarbības vispārīgo likumu, kā arī likumu, saskaņā ar kuru, diviem neelastīgiem ķermeņiem saduroties, saglabājas viss kustības daudzums. Kosmogonijā viņš risināja tā laika zinātnē jauno ideju par Saules sistēmas dabisko attīstību; par kosmiskās matērijas kustības galveno formu, kas nosaka pasaules uzbūvi un debess ķermeņu izcelšanos, viņš uzskatīja šās matērijas daļiņu turbulento kustību. Dekarts identificēja matēriju ar telpu - tikai telpa nav atkarīga no subjektivitātes un ir ķermeniskas substances nepieciešamo īpašību nosacīta. Par kustības vispārējo cēloni uzskatīja Dievu, kas radījis matēriju līdz ar kustību un miera stāvokli un saglabā matērijā vienu un to pašu kustības un miera stāvokļa daudzumu. Fizioloģijā Dekarts izstrādāja kustību reakciju principu shēmu. Cilvēkā nedzīvais ķermeniskais mehānisms saistīts ar domājošu un ar gribu apveltītu dvēseli. Ķermenis un tā dvēsele sadarbojas ar t.s. čiekurveida dziedzera palīdzību. Par zināšanu galveno uzdevumu uzskatīja cilvēka varu pār dabas spēkiem, tehnisku līdzekļu atklāšanu un izgudrošanu, cēloņu un darbības izzināšanu un cilvēka dabas pilnveidošanu. Lai sasniegtu šo mērķi, Dekarts atzina par nepieciešamu iepriekš apšaubīt visa esošā pastāvēšanu. Šīs šaubas nav pārliecība, ka esošais nav izzināms, bet gan paņēmiens droša izziņas principa atrašanai. Par šādu principu viņš uzskatīja tēzi "es domāju, tātad es esmu" (lat. cogito ergo sum). Pamatojoties uz to, Dekarts mēģināja atvasināt arī Dieva pastāvēšanu un pēc tam pārliecību par pasaules realitāti. Mācībā par izziņu Dekarts lika pamatus racionālismam.

Tā kā matemātisko zināšanu vispārīgais un nepieciešamais raksturs viņam šķita izrietam no pašas prāta dabas, tad izziņas procesā Dekarts lielu lomu ierādīja dedukcijai, kas balstīta uz drošām intuitīvi aptveramām aksiomām. Dekarta ideju sekotāju virzienu filosofijā pieņemts dēvēt par kartezismu.

Tā kā iztikas līdzekļus Dekarts guva no mantotā lauku īpašuma pārdošanas un Amsterdamas bankā noguldītās naudas procentiem, varēja atļauties nodarboties ar zinātni.

Miris 1650. gada 11. februārī Zviedrijas karalistē (kurp viņu bija uzaicinājusi karaliene Kristīne) no plaušu karsoņa, apbedīts Stokholmas bāreņu slmnīcas kapsētā, 1667. gadā viņa mirstīgās atliekas pārvestas uz Parīzi pārapbedīšanai (laikā no 1793. līdz 1796. gadam vairākkārt apspriesta iespēja pārapbedīt Dekarta atliekas Parīzes Panteonā, taču gala rezultātā šāda iespēja tika noraidīta - 1819. gadā Dekarta atliekas tika pārapbedītas Senžermēndeprē baznīcā).

• Literatūra par šo tēmu

• Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 76.-77. lpp.
• Dekarts R. Pārruna par metodi. - tulk. Vilnis Zariņš, 2., labotais izd. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2007., ISBN 978-9984-37-728-5
• Dekarts R. Meditācijas par pirmo filozofiju. - Liepnieks&Rītups: Rīga, 2008.
• Dekarts R. Kas ir mīlestība? // Rīgas laiks. augusts, 2008.
• Rītups A. Dekarta prāta ēna. // Rīgas laiks. - augusts, 2008.
• Le Gaufey, Guy. L'incompletude du symbolique: De Rene Descartes a Jacques Lacan. - Distique: Paris, 1991
• Costabel, Pierre. René Descartes - Exercices pour les éléments des solides. - Presses Universitaires de France: Paris, 1987, ISBN 2-13-040099-X
• Clarke Desmond. Descartes: A Biography. - Cambridge University Press: Cambridge, 2006, ISBN 0-521-82301-3
• Cottingham, John. The Cambridge Companion to Descartes. - Cambridge University Press: Cambridge, 1992, ISBN 0-521-36696-8
• Duncan Steven M. The Proof of the External World: Cartesian Theism and the Possibility of Knowledge. - James Clarke & Co: Cambridge, 2008, ISBN 978-02271-7267-4
• Garber Daniel. Descartes' Metaphysical Physics. - University of Chicago Press: Chicago, 1992, ISBN 0-226-28219-8
• Gaukroger Stephen. Descartes: An Intellectual Biography. - Oxford University Press: Oxford, 1995, ISBN 0-19-823994-7
• Grayling A.C. Descartes: The Life and times of a Genius. - Walker Publishing Co., Inc.: New York, 2005, ISBN 0-8027-1501-X
• Keeling S. V. Descartes. - Oxford University Press: Oxford, 1968
• Sorrell Tom. Descartes. - Oxford University Press: Oxford, 1987, ISBN 0-19-287636-8
• Jaspers Karl. Descartes und die Philosophie. - Berlin, 1966
• Kemmerling, Andreas: Ideen des Ichs. Studien zu Descartes' Philosophie, Klostermann, Frankfurt am Main 2005 (2. Aufl.), ISBN 978-3-465-03412-4
• Müller Sascha. René Descartes' Philosophie der Freiheit. / Münchner Philosophische Beiträge: Band 21 - Herbert Utz Verlag: München 2007, ISBN 978-3-8316-0694-8
• Perler Dominik. Rene Descartes. - Beck: München, 1998, ISBN 3-406-41942-9
• Poser Hans. René Descartes. Eine Einführung. - Reclam: Stuttgart, 2003, ISBN 3-15-018286-7
• Prechtl Peter. Descartes zur Einführung. - Junius: Hamburg, 2004, ISBN 3-88506-926-1
• Röd Wolfgang. Die Genese des Cartesianischen Rationalismus. - Beck: München, 1995, ISBN 3-406-39342-X
• Schäfer Rainer. Zweifel und Sein. Der Ursprung des modernen Selbstbewußtseins in Descartes' cogito. - Königshausen/Neumann, Würzburg, 2006, ISBN 3-8260-3202-0
• Schultz Uwe. Descartes. Biographie. - Europäische Verlagsanstalt, Hamburg, 2001, ISBN 3-434-50506-7
• Rainer Specht. René Descartes. Mit Selbstzeugnissen und Bilddokumenten. 10. Auflage. - Rowolth: Reinbek bei Hamburg, 2006, ISBN 3-499-50117-1
• Williams Bernard. Descartes: Das Vorhaben der reinen philosophischen Untersuchung. - Beltz Athenäum: Weinheim, 1996, ISBN 3-89547-103-8
• Ozaki Makoto. Kartenspiel, oder Kommentar zu den Meditationen des Herrn Descartes. - Klein Verlag: Berlin, 1991, ISBN 392719901X
• Schäfer Rainer. Zweifel und Sein - Der Ursprung des modernen Selbstbewusstseins in Descartes' cogito. - Koenigshausen&Neumann: Wuerzburg, 2006, ISBN 3-8260-3202-0
• Асмус В.Ф. Декарт. - Москва, 1956
• Ляткер Я.А. Декарт. - Мысль: Москва, 1975
• Яновская С. А. О роли математической строгости в творческом развитии математики и специально о „Геометрии“ Декарта. // Историко-математические исследования, 17, 1966, с. 151–184
• Бессмертие философских идей Декарта (Материалы Международной конференции, посвященной 400-летию со дня рождения Рене Декарта). - Москва, 1997, 181 стр.
• Фролова Е.А. Проблема Декарта в современной арабской философии. // Вопросы философии. 1969, № 5
• Фролова Е.А. Декарт и некоторые аспекты концепций человека в средневековой арабской философии. / Сравнительная философия. - Москва, 2000, c. 229-244
• Матвиевская Г.П. Рене Декарт. - Просвещение: Москва, 1987

• Resursi internetā par šo tēmu

• Indulis Strazdiņš. Dekartam - 400
• Renatus Cartesius. Opera latina - Bibliotheca Augustana
• Renati Descartes Epistolae: Partim ab Auctore Latino sermone conscriptae, partim ex Gallico translatae; 1, 1682
• Renati Descartes Epistolae: Partim ab Auctore Latino sermone conscriptae, partim ex Gallico translatae; 2, 1682
• Renati Descartes Epistolae: Partim ab Auctore Latino sermone conscriptae, partim ex Gallico translatae; 3, 1682
• Renatus Cartesius. Principia Matheseos Vniversalis (Universalis), Seu Introductio ad Geometriae Methodum, 1695
• www.renedescartes.com
• René Descartes - Stanford Encyclopedia of Philosophy
• Descartes' Life and Works - Stanford Encyclopedia of Philosophy
• Descartes' Epistemology - Stanford Encyclopedia of Philosophy
• Descartes' Ethics - Stanford Encyclopedia of Philosophy
• Descartes' Modal Metaphysics - Stanford Encyclopedia of Philosophy
• Descartes' Ontological Argument - Stanford Encyclopedia of Philosophy
• Descartes and the Pineal Gland - Stanford Encyclopedia of Philosophy
• Descartes' Physics - Stanford Encyclopedia of Philosophy
• Descartes' Theory of Ideas - Stanford Encyclopedia of Philosophy
• René Descartes - School of Mathematical and Computational Sciences University of St Andrews
• Descartes: An Overview - Internet Encyclopedia of Philosophy
• Descartes, René - Routledge Encyclopedia of Philosophy
• Descartes, René. Discourse on the Method of Rightly Conducting One's Reason and of Seeking Truth. - Project Gutenberg
• Descartes, René. The Selections from the Principles of Philosophy by René Descartes. - Project Gutenberg
• René Descartes. Meditations on First Philosophy; Objections to the Meditations, and Descartes’s Replies; Discourse on the Method; Principles of Philosophy - Early Modern Philosophy
• and Objections and Replies; Chronological table of Descartes' life and works
• Gillespie A. Descartes’ demon: A dialogical analysis of ‘Meditations on First Philosophy. // Theory & Psychology, 16, 2006, P. 761-781 (.pdf)
• Descartes, René - Philosophen-Lexikon von Rudolf Eisler
• René Descartes (1596–1650) - zeno.org
• Literatur von und über René Descartes im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek
• Descartes, René. - Das Verzeichnis der im deutschen Sprachraum erschienenen Drucke des 17. Jahrhunderts
• Ouvrages de Descartes disponibles en texte intégral - La Philosophie Livres
• Декарт, Рене - энциклопедия Кругосвет
• Декарт, Рене. Биография. - Омский государственный университет им. Ф.М. Достоевского
• Математика XVII столетия. Том 2 / История математики под редакцией А. П. Юшкевича в трёх томах - Наука: Москва, 1970
• Матвиевская Г.П. Рене Декарт. - Просвещение: Москва, 1987, 79 с. (Скачать в формате Djvu 1.0 Mb)
• Мамардашвили М.К. Картезианские размышления
• Декарт Р. Сочинения в 2 т. / Сост., ред., вступ. ст. В. В. Соколова. - Мысль: Москва, 1989, 654 стр. ISBN 5-244-00022-5
• Декарт Рене. Рассуждение о методе, чтобы верно направлять свой разум и отыскивать истину в науках
• Декарт Рене. Правила для руководства ума. Разыскание истины. (скачать)
• Декарт Рене. Труды. (Книгу скачать в архиве RAR)
• Декарт Рене. Труды. (Книгу скачать в архиве .rar)