Oskars Tiltiņš

Dzimis Allažu pagastā. Izglītojies ģimnāzijā Rīgā. 

1. Pasaules kara laikā beidzis praporščiku skolu, līdz 1918. gada 15. janvārim dienējis Rezerves latviešu strēlnieku pulkā. Pēc tam mobilizēts Sarkanajā armijā, no kuras 1919. gada maijā aizbēdzis un pārnācis pāri frontei pie mūsējiem.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 10. jūnijā Valmierā, piedalījies kaujās pret landesvēru, kā arī citās 5. Cēsu kājnieku pulka kaujās.

1919. gada 21. jūnijā pie Cēsīm, kad tika pārrauti telefona sakari ar pulka štābu un 1. bataljonu, kopā ar dažiem jātniekiem devās atjaunot sakarus. Neskatoties uz stipro apšaudi, uzdevumu izpildīja un atgriezās ar precīzām ziņām par stāvokli pulka spārnā, tā dodams iespēju mūsu daļām saskaņot turpmāko rīcību un sekmīgi izpildīt kaujas uzdevumu.

Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām.

1926. gadā paaugstināts par kapteini.

1929. gadā pārcelts uz 8. Daugavpils kājnieku pulku.

1932. gadā uz Bruņuvilcienu pulku.

1934. gadā beidzis virsnieku kursus, pārcelts uz 4. Valmieras kājnieku pulku.

Atvaļināts 1934. gada jūnijā Rīgas pilsētas Uzņēmumu valdes darbinieks.

1939. gada bijis Rīgas pilsētas Aizgādības valdes kontrolieris.

1940.- 1941. gadam Rīgas pilsētas IK Vietējās rūpniecības nodaļas kasieris – grāmatvedis.  No 1941. gada vasaras uzsācis dienestu Rīgas policijā.

1942. gadā iecelts par latviešu kārtības dienesta 266. bataljona komandieri.

No 1944. gada līdz 1945. gada maijam 319. latviešu policijas pulka komandieris.  Pēc kara ievietots filtrācijas nometnē Čerepovecā, tur 1946. gada 26. aprīlī apcietināts. Vologdas apgabala IeTK karaspēka kara tribunāls notiesāja viņu uz 10 gadiem. 

Miris Valmieras rajona Kocēnu pagastā.

Avots : lkok.com