Oskars Šindlers

Oskars Šindlers (vācu: Oskar Schindler, dzimis 1908. gada 28. aprīlī, miris 1974. gada 9. oktobrī) bija Morāvijā dzimis vācu uzņēmējs, kurš holokausta laikā izglāba no nāves vairāk nekā 1100 ebrejus, nodarbinādams tos savās rūpnīcās Krakovā un Brnenecā Morāvijā.

Dzimis 1908. gadā Sudetu vāciešu ģimenē. Pirms kara vairākkārt neveiksmīgi centās sākt uzņēmējdarbību. 1935. gadā iestājās no Čehoslovākijas separātiskajā Sudetu vācu partijā. 1938. gada jūlijā kā spiegs ieslodzīts Čehoslovākijas cietumā, bet pēc Minhenes vienošanās atbrīvots. 1939. gadā Šindlers iestājās NSDAP.

Pēc Vācijas iebrukuma Polijā ieguva īpašumā pamestu emaljas rūpnīcu Krakovā. Rūpnīcā Šindlers sāka nodarbināt ebreju strādniekus. Iespējams, iesākumā Šindlers tos nodarbināja ekonomisku apsvērumu dēļ (tiem varēja maksāt zemākas algas).

Tomēr vēlāk, redzēdams vācu varas iestāžu politiku, Šindlers, izmantojot pazīšanos SS struktūrās, "pieņēma darbā" ebrejus bez ekonomiska pamatojuma, arī bērnus. Kad fronte tuvojās Krakovai, Šindleram izdevās evakuēt darbiniekus uz Brnenecas rūpnīcu Morāvijā. Kad viņam izdevās uzzināt, ka ebreju strādnieki būs jānodod varas iestādēm, ja tie tieši nepiedalās kara rūpniecībā, Šindleram izdevās noorganizēt rūpnīcā kara tehnikas ražošanu.

Pēc kara Šindlers Vācijā atkal vairākkārt neveiksmīgi centās uzsākt uzņēmējdarbību. Miris 1974. gadā trūcīgos apstākļos. Apglabāts Jeruzalemē.

Pēc Šindlera dzīves motīviem uzņemta 1993. gadā septiņas Amerikas Kinoakadēmijas balvas saņēmusī Stīvena Spīlberga filma "Šindlera saraksts".

***

Par Oskara Šindlera dzīvi slavenais režisors Stīvens Spīlbergs ir uzņēmis filmu, kas saucas Schindler`s List. Ja pēc mana raksta izlasīšanas vēlēsieties šo filmu apskatīties, tad ņemiet vērā, ka tā ir tikusi uzņemta 1993. gadā un pārsvarā ir melnbalta, taču filma ir tiešām laba un saņēma 6 oskarus. Oskars Šindlers dzimis 1908. gada 28. aprīlī. Sākumā Oskars Šindlers dzīvoja kapitālista dzīvi, kurš meklēja labumu tikai naudā. Izputējis „Lielās depresijas” gados, Šindlers, būdams Čehoslovākijas pilsonis, tika savervēts militārajā izlūkošanā, taču drīzumā tika atmaskots un apcietināts. Apcietinājumā Šindlers pavadīja no 1938. gada jūlija līdz 1938. gada oktobrim, kad tika atbrīvots pēc Minhenes vienošanās. 1939. gadā iestājās Nacionālisociolistiskajā Vācijas Strādnieku Partijā. Būdams labs biznesmenis, Šindlers bija viens no tiem cilvēkiem, kas meklēja labumu no vāciešu iebrukuma Polijā (1939. gadā). Viņš ieguva īpašumtiesības bankrotējušai metāla trauku rūpnīcai Krakovā. Taču drīzumā Šindlera uzskati krasi mainījās, kad Šindlers 1942. gadā kļuva par Krakovas geto reidu aculiecinieku un apzinājās visas tās šausmas, kuras darīja Hitlera režīms ar ebreju iedzīvotājiem. Tāpat Šindlers apzinājās savu līdzdalību nacistu noziegumos un nolēma aizstāvēt ebrejus bez jebkāda labuma sev. Pēc sava grāmatveža Ichaka Šterna ieteikuma Šindlers nolēma no augsti stāvošajiem nacistu ierēdņiem izkaulēt iespēju pieņemt savā rūpnīcā ebrejus no Plašuvas koncentrācijas nometnes, jo citādāk viņiem tur draudētu droša nāve. Vēlāk ebreji, kurus Šindlers otrā pasaules kara laikā izglāba no drošas nāves, kļuva pazīstami kā „Šindlera ebreji”. Šindlera izglābto ebreju skaits sastāda aptuveni 1200 cilvēku (800 vīriešu, 300 sieviešu un 100 bērnu). 1944. gada beigās nacisti sāka masveida ebreju iznīcināšanu visās koncentrācijas nometnēs, jo baidījās, ka gūstekņus atbrīvos Sarkanā Armija. Šindleram izdevās izvest tūkstoti savu aizbilstamo uz Brņeņecu (Morāvijā) un tādējādi izglābt viņus no koncentrācijas nometnēm. 1945. gada 10. maijā Brņeņecu atbrīvoja padomju armija. Pēc kara 1948. gadā Oskars Šindlers emigrēja uz Argentīnu, taču pēc desmit gadiem atgriezās Vācijā un turpmāk daudz ceļoja uz dažādām valstīm, kur apmetās uz dzīvi izglābtie ebreji.  Savus pēdējos dzīves gadus viņš dzīvoja pilnīgā nabadzībā, dzīvojot tikai uz ebreju organizācijas pabalsta un izglābto ebreju dāvanām.

Avoti: wikipedia, dmgpage