Georgs (Juris) Rērihs

Mākslinieks, zinātnieks, akadēmiķis, valodnieks. Nikolaja Rēriha dēls, Svjatoslava Rēriha brālis.

Jurijs Rērihs bija universāls zinātnieks. Viņa zinātnisko interešu sfēra aptvēra dažādas Austrumu pētniecības jomas – lingvistiku, etnogrāfiju, reliģiju izpēti, filozofijas un mākslas vēsturi. Interese par Tibetas glezniecību viņam radās jau mācoties Parīzē, Austrumu valodu skolā, profesora Ž. Bako vadībā. Jau 21 gada vecumā J. Rēriha zināšanas bija pietiekošas patstāvīgam zinātniski pētnieciskam darbam. Šis darbs sākās jau Parīzē un sekmīgi turpinājās Austrumu Himalajos, Sikkimas karalistē, vienā no budisma kultūras centriem. Tur, kā vēsta leģenda, Atiša gājis uz Tibetu, atnesot no Indijas Kalačakras mācību, dzīvojis Padma Sambhava, tā sauktās sarkano cepuru sektas dibinātājs. Sikkimā laikā no 1923. gada beigām līdz 1925. gada pavasarim uzturējās pirmā N. Rēriha vadītā ekspedīcija, kas kopumā ilga divus gadus. Tās rezultātā tika savākta izcila Tibetas mākslas darbu kolekcija. Šī kolekcija arī kļuva par pamatu jaunā zinātnieka fundamentālajam darbam Tibetas glezniecība, kas iznāca Parīzē 1925. gadā. Tas ir pirmais eiropieša darbs Austrumu pētniecībā, kurā ir dots detalizēts budisma ikonogrāfijas izklāsts vēsturiskā aspektā, ir noteikta tibetiešu glezniecības vieta budismā, kā arī tās nozīme visas pasaules kultūras kontekstā. Materiālus vācot, J. Rēriham bija iespēja izmantot savas tibetiešu valodas zināšanas, tieši kontaktējoties ar vietējiem tibetiešiem – zinātniekiem, mūkiem un visdažādāko rangu garīdzniekiem.

    Tieši šī iemesla dēļ Jurija Rēriha darbs Tibetas glezniecība nav kabineta vai muzeja pētījums, bet gan praktisks darbs, kas balstās uz dzīviem, tiešiem izpētes materiāla novērojumiem dabiskā ģeogrāfiskā un kultūras vidē. Jurijs Rērihs uztver Tibetas mākslu gan kā skrupulozs zinātnieks, gan kā sajūsmināts skatītājs, gan arī kā budismā iedziļinājies adepts. Jau pats  Tibetas tradicionālās glezniecības kolekcijas savākšanas fakts ir pietiekoši neparasts, jo tibetieši nekad nešķiras no tankas, sevišķi, ja tā ir ievērojama lamas iesvētīta un ar viņa rokas nospiedumu otrā pusē. J. Rērihs ir teicis, ka pierunāt tibetieti pārdot tanku nebudistam ir bezcerīgs uzdevums. Vairums kolekciju Eiropas muzejos ir savāktas karu un klosteru izpostīšanas rezultātā. Tādējādi Tibetas māksla un kultūra ir cieši saistītas ar budismu. Lai saprastu simbolus un attēlu nozīmi, ir jāprot labi orientēties šajā mācībā. J. Rēriha pētījums liecina par Tibetas reliģijas un kultūras pieminekļu dziļu izpratni. Rērihs tibetiešu glezniecības būtību raksturo lakoniski un precīzi, atbild uz jautājumiem par to, kas ir tibetiešu tanka, kā strādāja Tibetas mākslinieki, kur rodami Tibetas mākslas avoti, kas ietekmējis Tibetas kultūru. Tomēr galvenais uzsvars tiek likts uz tibetiešu tanku ikonogrāfiju. Pirmo reizi tiek klasificētas darbojošās personas un varoņi, to vieta un funkcijas budisma dievību panteonā, tiek atšifrēta pozu un žestu, kā arī krāsu un priekšmetu simbolika svētbildēs.

    Kas ir tanka? Tā ir reliģiska satura glezna, tulkojumā no tibetiešu valodas - karogs, kas atrodams gan mājās, gan tempļos, to nes reliģiskās procesijās, izmanto reliģisku ceremoniju ilustrēšanai. Tankas autors ir lama mākslinieks, kura uzvedībai jābūt nevainojamai, manierēm – atturīgām, jāzin svētie teksti. Tanku veido tīrā vietā un lūgšanu pavadījumā. Tankas veidošanas process ietver audekla gruntēšanu, zīmēšanu ar tušu, kontūrām jābūt ļoti precīzām, tad zīmējumu izkrāso, Budas un bodisatvu sejas zīmē svētās dienās, bieži to dara jau cits mākslinieks. Rērihs atzīmē krievu un tibetiešu svētbilžu gleznotāju metožu lielo līdzību.

    Kopīgās pazīmes Tibetas svētbilžu glezniecībā ir: lotosu tronis, uz kura sēž vai stāv attēlotie, dievišķās izcelsmes simbols – nimbs un oreols, kas viņus ietver, Budām raksturīgās pozas ar sakrustotām kājām un ar nolaistu labo kāju – bodisatvām, un raksturīgie roku žesti – mudras.

    Budistu panteona hierarhija ir šāda: 1) Budas, 2) apceres Dhiani Budas, viņi valda pasaules periodu laikā un ir iegrimuši dziļā meditācijā, 3)aizsargājošās dievības, 4) idami, 5) bodisatvas, 6) lamas, 7) likuma sargi – dharmapalas.

    Aplūkosim dažus darbus pēc tās sistēmas, kuru piedāvājis J. Rērihs. Apskatīsim tanku Buda un 16 arhati.

    Ķermenis zelta krāsā, uz galvas paaugstinājums, starp uzacīm zīme. Viņš ir mūka drēbēs brūni sarkanā krāsā, bez rotaslietām, rokās dāvanu bļoda. Ap viņu ir arhati -  budistu kopienas locekļi, kas sasnieguši 4. stadiju ceļā uz nirvānu, un ir atbrīvojušies no atkārtotas piedzimšanas. Blakus viņa tuvākie audzēkņi Šariputra un Maudgaļjana. Lejā arhati, kas balsta mācību. Pa labi Dharmatala, viņš tur trauku un vēdekli, un ir saistīts ar nelielo budas Amitabi figūru, sānos viņa dzīvnieks – tīģeris, kreisā pusē Hešans tur lūgšanu krelles un gliemežvāku, ap viņu rotaļājas bērni. Troņa priekšā – likuma rats ar dāvanām uz altāra. Apakšējos stūros – 4 pasaules sargi.

    Maitreija, nākotnes buda.

    Grāmatā Alita Vistar ir teikts, ka Buda Šakjamuni pirms nokāpšanas no debesīm uz zemi ir norādījis uz Maitreiju kā savu pēcteci un uzlicis viņam bodisatvas kroni. Par Maitreijas tēla rašanos ir daudz leģendu. Viena no tām vēsta, ka kāds arhats pārdabiskā veidā pacēlis debesīs kādu talantīgu meistaru, lai viņš varētu aplūkot Maitreiju. Pēc trīs šādiem apmeklējumiem viņš izveidojis 80 pēdas augstu tēlu uz 8 pēdu pjedestāla. Maitreijas kults Tibetā ir izplatīts un Viņa attēli bieži sastopami uz klintīm. J. Rēriha kolekcijā tanka "Maitreija" attēlo Viņu budas izpausmē ar sakrustotām kājām, rokas pamācības pozā. Ķermenis zelta krāsā, apmetnis sarkans ar zelta izšuvumiem. Augšā ērglis Garuda, apkārt debesu muzikanti – gandharvi.

    Avalokitešvara vai Padmapani.

    Diženākais bodisatva ziemeļu budismā, bieži attēlots tankās, ir budas Amitabi emanācija, radies no lotosa zieda lai atbrīvotu cilvēci. Viņš atteicās no budas sasniegumu izmantošanas, lai palīdzētu visiem cietējiem ellē. Viņu bieži attēlo izsalkušu garu ielenkumā, kuri lūdz palīdzību. Tibetā viņš ir lamaisma garīgais aizbildnis un dalailama tiek uzskatīts par bodisatvas iemiesojumu. Bodisatvu attēlo ar 11 sejām un četrām rokām, ķermenis parasti balts, dažreiz zelta vai sarkanā krāsā. Viņa apmetnis ir zaļā un sarkanā krāsā. Bodisatva ar 11 sejām tiek saukts par līdzcietības valdoni, viņš stāv uz lotosa zieda salā vai uz kalna, ap kuru ir ūdens. Viņam ir zelta rotaslietas – rokassprādzes, krelles, auskari. Pirmajā roku pārī viņš tur dārgakmeni, otrajā – lotosu un lūgšanu krelles, trešajā – ratu, loku un bultas, ceturtajā – kreisajā trauku ar amritu, bet labā roka ir devības mudrā. Virs figūras ir Amitaba.

    Sieviškā dievība Tara. Dzimusi no Avalokitešvaras asaras, simbolizē līdzcietību un vada ceļiniekus caur pārdzimšanu okeānu. Viņa izstaro gaismu. "Kā jūrasbraucēja ceļazvaigzne" – J.R.  Kopā ar Avalokitešvaru aizsargā cilvēci, viņas mājoklis ir kalns Potala, no kura viņa vēro pasaules ciešanas. Tara ir galvenā budistu dieviete. Ir 21 Taras forma. Viņa iemiesojas piecās izpausmēs, kuras simbolizē piecas svētās krāsas. Kašmiras dzejnieks ir teicis: "Sarkana kā saule, zila kā safīrs, balta kā okeāna putas, un mirdzoša kā zelts spožums. Tava universālā forma ir kā kristāls, kurš maina savu veidu, kad mainās lietas ap to."

    Zaļā Tara ir pati populārākā. Viņu attēlo uz lotosu pjedestāla, kas paceļas no okeāna dziļumiem. Labā roka veido devības zīmi, kreisajā ir gaišzils lotoss. Viņa ir valdnieces drēbēs, bet labā kāja ir nolaista lejup.

    Tibetas glezniecības uzmanīga izpēte turpinājās arī pēc grāmatas uzrakstīšanas. Jau 1928. gadā Centrālāzijas ekspedīcijas laikā J. Rērihs dienasgrāmatā atzīmēja interesantus mākslas pieminekļus, aprakstīja tanku un fresku glezniecības sižetus Centrālo Himalaju klosteros.

    Tibetas glezniecības izpēte un ietekme jūtama arī N.R. un S.R. darbos.  Jau N. Rēriha pirmajā daiļrades posmā, apgleznojot Svētā gara baznīcu Talaškinā, Debesu valdnieces tēlā mēs redzam līdzību ar līdzcietības bodisatvu Avalokitešvaru viņa sievišķajā Taras izpausmē – ārējā tēlā, pašā sievišķā skaistuma tipā, roku žestā lūgšanai, trīskrāsu oreolā, kas simbolizē auru un nimbu. Nepārtraukti sastopami  Maitreijas, Budas, Czonhavas, Padma Sambhavas tēli, kuros mākslinieks izmanto Tibetas tanku ikonogrāfiju. Atcerēsimies arī, ka tanka ar Šambalas attēlu redzama Rēriha gleznā Nākamības Zīme. Nikolajs Rērihs attēlots uz Tibetas tankas fona arī S. Rēriha veidotajā portretā no Valsts Mākslas muzeja kolekcijas Rīgā. Tādējādi Tibetas glezniecība Rērihiem bija ne tikai vērtīgs izpētes materiāls, bet arī tuva un saprotama mākslas valoda, kurā ar viņiem runāja viss Himalaju garīgais mantojums, kas veidoja viņu pasaules uzskatu un noteica viņu dzīves ceļu.

Ksenija Rudzīte

(Latvijas Valsts mākslas muzejs)