Federiko Garsija Lorka

Federiko Garsija Lorka piedzima Fuentevakerosā (Fuente Vaqueros) netālu no Granadas.

1909. gadā viņa ģimene pārcēlās uz Granadu. Garsija Lorka mācījās Colegio del Sagrado Corazón de Jesús, kā arī apguva klavierspēli Granadas konservatorijā; no 1914.-1919. gadam viņš studēja Granadas Universitātes Filozofijas un valodu, kā arī Juridiskajā fakultātē.

Šajā laikā Garsija Lorka iepazinās ar Granadas intelektuāļiem un māksliniekiem, kā arī sadraudzējās ar mūziķi Manuelu de Faiju (Manuel de Falla). Dzejnieka pirmie dzejoļi — "Skumjā balāde" (La balada triste) un "Rožu lūgšana" (La oración de las rosas) — tapa 1917. gadā; 1918. gadā tika publicēts viņa pirmais prozas darbu krājums Impresiones y paisajes ("Impresijas un ainavas"), kura izdošanu apmaksāja Garsijas Lorkas tēvs. Šajā laikposmā radītie dzejoļi vēlāk tika publicēti krājumā ar nosaukumu "Dzejoļu grāmata" (Libro de poemas).

Krājums "Dzejoļu grāmata" iznāca 1921. gadā (jūlijā laikrakstā El Sol parādījās viņa dzejas kritika); jau novembrī gandrīz pabeigta bija Garsijas Lorkas slavenā poēma Poema del Cante Jondo. Šajā laikā daži dzejnieka dzejoļi tika publicēti arī rakstnieka Huana Ramona Himenesa žurnālā Índice. 1919. gadā Garsija Lorka pārcēlās uz slaveno Studentu rezidenci (Residencia de estudiantes) — nozīmīgu spāņu kultūras centru — Madridē; tajā viņš palika līdz pat 1928. gadam.

Universitātē viņš sadraudzējās ar Luisu Bunjuelu un Salvadoru Dalī, kā arī iepazinās ar Gregorio Martinesu Sjerru, Madrides Eslava teātra režisoru, pēc kura aicinājuma uzrakstīja un iestudēja savu pirmo lugu, El maleficio de la mariposa ("Tauriņa lāsts", 1919-20). Lugā dramatizēta prusaka un tauriņa mīlestība; publika lugu nevērtēja augstu, un to beidza rādīt jau pēc četrām izrādēm. Vēlāk Garsija Lorka pat apgalvoja, ka viņa pirmā luga bijusi "Mariana Pineda".

Drīz vien Garsija Lorka publicēja vairākus dzejas krājumus, kā Canciones ("Dziesmas", 1927), Romancero gitano ("Čigānu romances", 1928), un savu otro lugu — Mariana Pineda ("Mariana Pineda"), kuras dekorācijas veidoja Dalī. Luga tika uzvesta 1927. gadā Barselonas Goijas teātrī. Šajā laikā Barselonā notika arī Garsijas Lorkas zīmējumu izstāde. 1928. gadā Garsija Lorka kļuva par El Gallo māksliniecisko redaktoru (žurnālam iznāca tikai divi numuri).

1929. gadā Garsija Lorka devās uz ASV, kur iestājās Kolumbijas Universitātē (1929-30). Šajā laikā viņš uzrakstīja dzejoļu krājumu "Dzejnieks Ņujorkā" (Poeta en Nueva York). Pēc došanās uz Havannu tapa arī lugas Así que pasen cinco años ("Ja paies pieci gadi") un El público ("Publika").

1930. gadā dzejnieks atgriezās Spānijā. Šajā laikā krita Primo de Riveras diktatūra un tika atjaunota Spānijas Republika.

1931. gadā Garsija Lorka tika iecelts par universitātes studentu teātra La Barraca direktoru. Teātri finansiāli nodrošināja Izglītības ministrija, un tā uzdevums bija apbraukāt lauku rajonus, lai iepazīstinātu publiku ar klasiskā spāņu teātra modernām interpretācijām. Garsija Lorka bija gan režisors, gan aktieris. Strādājot šajā trupā, Garsija Lorka uzrakstīja trīs savas slavenākās lugas — "lauku triloģiju" "Asinskāzas" (Bodas de sangre), "Jerma" (Yerma), un "Bernardas Albas māja" (La casa de Bernarda Alba). La Barraca bija pirmā trupa, kas šīs lugas uzveda.

1934. gadā trupas finansējums tiks divkārt samazināts, un 1936. gada aprīlī notika tās pēdējā izrāde.

Kad 1936. gadā sākās karš, Garsija Lorka atstāja Madridi un devās uz Granadu. Drīz vien viņu un viņa svaini arestēja Fransisko Franko atbalstītāji.

1936. gada 18. vai 19. augustā (iespējams, naktī uz 19. augustu) Federiko Garsija Lorka tika nošauts. Viņa kapavietas atrašanās vieta nav precīzi zināma; tā atrodas Granadas tuvumā starp Visnaru un Alfakaru. Nāvessoda iemesls nav zināms. Franko režīma laikā visi Garsijas Lorkas darbi bija aizliegti līdz 1953. gadam, kad iznāca stipri cenzēts viņa kopoto rakstu krājums. Tajā netika iekļauti viņa vēlīnie soneti, uzrakstīti 1935. gada novembrī; šie darbi netika atrasti līdz 1983./84. gadam, kad tie beidzot tika publicēti.

Federiko Garsijas Lorkas lugas mēdz iedalīt farsos, "neuzvedamajās" (irrepresentables) komēdijās, traģēdijās un drāmās. Starp farsiem īpaši jāmin "Burvīgā kurpniece" (La zapatera prodigiosa), starp traģēdijām — "Asinskāzas" un "Jerma".

Federiko Garsijas Lorkas dzeju var iedalīt divos posmos: pirmais aptver darbus līdz 1928. gadam — "Dzejoļu grāmata" (Libro de poemas, 1921), "Dziesmas" (Canciones, 1927), "Čigānu romances" (Romancero gitano, 1928), "Dziļās dziesmas poēma" (Poema del cante jondo, 1931; sākta 1921. gadā) — un otrais no 1928. gada līdz dzejnieka nāvei — "Dzejnieks Ņujorkā" (Poeta en Nueva York, 1940; uzrakstīts 1929.-30. gadā), "Ignasio Sančesa Mehijas nāves apraudāšana" (Llanto por la muerte de Ignacio Sánchez Mejías, 1935), "Tamaritas dzejoļi" (Diván del Tamarit, 1940; daļēji publicēts 1935. gadā). Pirmajam Garsijas Lorkas dzejas posmam raksturīga nacionāla (īpaši — Andalūzijas) tematika, tautas un tradicionālās dzejas ietekmes. Otrajam posmam savukārt raksturīgāka sarežģītāka, intelektuālāka dzeja.

Garsijas Lorkas dzeju ietekmējusi avangarda literatūra, sirreālisms un it īpaši simbolisms. Daudzi simboli viņa dzejā atkārtojas, iegūstot īpašu nozīmi. Mēness Lorkas dzejā iemieso erotiskās dzīvības un nāves pretstatu; metāla priekšmeti (dunči, zobeni u.tml.) simbolizē nāvi un kaislību. Nāves simbolika piemīt arī naktij un ēnām, dažkārt arī ūdenim, lai arī tas nereti apzīmē arī erotisko. Būtisks simbols ir zirgs, kas iemieso vīrišķību, kaislību, vardarbīgu erotiku. Gadījumos, kad zirgs ir melns, tas simbolizē nāvi.

Vēlākajā Garsijas Lorkas dzejā dabas elementus, kā kokus, dzīvniekus, lietu, iznīcina civilizācija, kas iemiesota mašīnās un debesskrāpjos.

Dzeja:

• Impresiones y paisajes ("Impresijas un ainavas", 1918)
• Libro de poemas ("Dzejoļu grāmata", 1921)
• Canciones ("Dziesmas", 1927)
• Primer romancero gitano ("Čigānu romances", 1928)
• Poema del cante jondo ("Poēma par dziļo dziesmu", 1931)
• Sonetos del amor oscuro ("Tumšās mīlas soneti", 1935)
• Primeras canciones ("Pirmās dziesmas", 1936)
• Poeta en Nueva York ("Dzejnieks Ņujorkā", 1940)

Lugas

• El maleficio de la mariposa ("Tauriņa lāsts", uzrakstīta 1919.-20. g., pirmuzvedums 1920.g.)
• Mariana Pineda (uzrakstīta 1923.-25.g., pirmuzvedums 1927.g.)
• La zapatera prodigiosa ("Burvīgā kurpniece", uzrakstīta 1926.-30.g., pirmuzvedums 1930.g., pārstrādāta 1933.g.)
• Amor de Don Perlimpín con Belisa en su jardín (uzrakstīta 1928.g., pirmuzvedums 1933.g.)
• Bodas de sangre ("Asinskāzas", uzrakstīta 1932.g., pirmuzvedums 1933.g.)
• Yerma ("Jerma", uzrakstīta 1934.g., pirmuzvedums 1934.g.)
• Doña Rosita la soltera ("Vecmeita donja Rosita", uzrakstīta 1935.g., pirmuzvedums 1935.g.)
• Retablillo de Don Cristóbal ("Dona Kristobala leļļu luga", uzrakstīta 1931.g., pirmuzvedums 1935.g.)
• Los títeres de Cachiporra (uzrakstīta 1928.g., pirmuzvedums 1937.g.)
• Así que pasen cinco años ("Ja paies pieci gadi", uzrakstīta 1931.g., pirmuzvedums 1945.g.)
• La casa de Bernarda Alba ("Bernardas Albas māja", uzrakstīta 1936.g., pirmuzvedums 1945.g.)
• El público ("Publika", uzrakstīta 1930.-1936.g., pirmuzvedums 1972.g.)
• Comedia sin título ("Komēdija bez nosaukuma", uzrakstīta 1936.g., pirmuzvedums 1986.g.)

Īsās lugas

• El paseo de Buster Keaton ("Bastera Kītona pastaiga", 1928)
• La doncella, el marinero y el estudiante ("Jaunava, jūrnieks un students", 1928)
• Quimera ("Sapnis", 1928)

Scenāriji

• Viaje a la luna ("Ceļojums uz mēnesi", 1929)

Latviski izdots

• Bernardas Albas māja : drāma par sievietes likteni Spānijas ciematos / Federiko Garsija Lorka ; tulk. Vija Svīkule - Rīga : Liesma, 1965. - 69 lpp.
• Kliedziens; atdzej. Knuts Skujenieks - Rīga : Liesma, 1971. - 254 lpp.