Pēteris Vīķelis

Dzimis Smiltenes pagasta lauksaimnieka ģimenē.

Izglītojies Cēsu reālskolā, pēc tam sācis studēt lauksaimniecību.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 5. decembrī Cēsu rotā, piedalījies pirmajās cīņās pret Vidzemē iebrukušajiem lieliniekiem. Vēlāk Studentu rotas sastāvā cīnījies Kurzemē un Zemgalē. Paaugstināts par leitnantu.  

1918. gada 24. decembrī brīvprātīgi pieteicās izpostīt dzelzceļa tiltu ienaidnieka aizmugurē pie Ieriķu stacijas. Neskatoties uz draudošām briesmām, sekmīgi to veica - aizdedzināja tilta koka daļas un noņēma sliedes, tā aizkavēdams ienaidnieka bruņuvilciena virzīšanos uz priekšu un dodams iespēju mūsu rotai atkāpties uz Rīgu.

No 1919. gada 1. jūlija dienējis Rīgas žandarmērijā un Valsts Drošības departamentā, septembrī atgriezies armijā, 1. bruņotajā divizionā. Cīnījies pret bermontiešiem un lieliniekiem. 

Atvaļināts 1920. gada 21. septembrī.

Līdz 1922. gadam studējis, pēc tam biji prokūrists a/s "Agronoms".

Neatkarības pēdējos gados biji Rīgas pilsētas būvvaldes Administratīvās daļas vadītājs.

Padomju okupācijas laikā atlaists no darba.

2. Pasaules kara beigās izceļojis uz Vāciju, strādājis fizisku darbu.

1952. gadā emigrējis uz ASV, dzīvojis Ņujorkā, vēlāk Ņūdžersijā. 

Avots:lkok.com