Konstantīns fon Grēvinks

Konstantīns Kaspars Andrejs fon Grēvinks  bija latviešu (iespējams, votu) cilmes vācbaltiešu ģeologs. Tērbatas universitātes ģeoloģijas profesors (1854–1887).

Kārlis Dannenbergs savā pārskatā par Jelgavas ģimnāzijas vēsturi 1875. gadā minēja, ka K. K. Grēvinka tēva Kaspara Johana uzvārds, mācoties Jelgavas akadēmiskajā ģimnāzijā, bija Krieviņš (Kreewing). Šāda uzvārda izcelsme saistāma ar 15. gadsimtā uz Livonijas teritoriju (Bauskas apkaime) nomitinātajiem vairāk kā 3000 sagūstītajiem votu ("krieviņi") gūstekņiem.

Pēc studijām Jēnas universitātē Kaspars  pārcēlās uz dzīvi Vīlandē un mainīja savu uzvārdu no Krieviņš uz Grēvinks. K. K. Grēvinka vectēvs bija Jānis Krieviņš, kas bija dzimis Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā Sīpeles muižā.

Savukārt K. Šmita sarakstītajā Grēvinka biogrāfijā vēlāk minēts, ka Grevinku dzimta nākot no Holandes, kur kāds Johans Grevinks (Johannes Grevinck) Leidenes universitātē 1645. gadā studējis tieslietas.

Konstantīns Grēvinks ir dzimis 1819. gada 14. janvārī Vīlandē advokāta un rātskunga Kaspara Johana Grēvinka un viņa sievas Kristīnes Šramas (Schramm) ģimenē.

Mācījās Bērzaines ģimnāzijā pie Cēsīm (1828-1836) un Tērbatas ģimnāzijā (1836-1837).

Studēja Tērbatas universitātē (1837–1841).

Papildinājās Berlīnes un Jēnas universitātēs (1842–1843),

1842. gadā ieguva cand. phil. grādu par darbu Die Mitscherlich’sche Lehre von Homöomorphismus und deren Einfluß auf die Mineralogie. Savus pētījumus turpināja Freibergas kalnu akadēmijā Saksijā, 1843. gada decembrī ieguva dr. phil. grādu par darbu Über Chromverbindungen.

Strādāja par konservatoru Ķeizariskās Krievijas Zinātņu akadēmijas Mineraloģijas muzejā (1845–1854), piedalījās ekspedīcijā uz tolaik Krievijas impērijai piederošo Aļasku (1848).

Ievēlēts par ģeoloģijas profesoru Tērbatas universitātē (1854–1887). Pētīja akmens laikmeta apmetnes un meteorītu atliekas Baltijas provincēs.

Miris 1887. gada 30. jūnijā Tērbatā.

Viņa vārda nosaukts Grēvinka šļūdonis Aļaskā.

Atsevišķi darbi

• Beitrag zur kenntniss der geognostischen beschaffenheit California. Verhandlungen der Mineralogischen gesellschaft zu St. Petersburg, [1847?]
• Geologie von Liv- und Kurland. Heinrich Laakmann, 1859 - 55 lpp. (doktora darbs)
• Steinalter der Ostseeprovinzen Liv-, Esth- und Kurlands und einiger angrenzenden Landstriche; Dorpat 1865
• Ueber Eisschiebungen am Wörzjärw-See in Livland. Dorpat: H. Laakmann, 1869.
• Zur Kenntniß der in Liv-, Esth- und Kurland aufgefundenen Steinwerkzeuge heidnischer Vorzeit; Dorpat 1871
• Zur Archäologie des Balticums und Rußlands; Archiv f. Anthropologie 1874, 1879
• Erläuterungen zur zweiten Ausgabe der geognostischen Karte Liv-, Est- und Kurlands. Dorpat: Verlag der Dorpater Naturforscher-Gesellschaft, 1879.
• Geologie und Archaeologie des Mergellagers von Kunda in Estland. Dorpat: Verlag der Dorpater Naturforscher-Gesellschaft, 1882. - 123 lpp.
• Über die Meteoritenfälle von Pillistfer, Buschhof und Igast in Liv- und Kurland; (kopā ar K.E.H. Šmitu) (Online)
• Grewingk's Geology of Alaska and the Northwest Coast of America. Contributions Toward Knowledge of the Orographic and Geognostic Condition of the Northwest Coast of America, with the Adjacent Islands