Hermanis Štenbergs

Mūžībā aizgājis Sv. Katrīnas tautasdeju kopas “Jandāls” vadītājs Hermanis Šternbergs

Kā jau labi zinām, gandrīz vai katrs latviešu bērns, kas dzimis ārpus Latvijas latviskā ģimenē 20. gadsimtā, būs kād­reiz sūdzējies vecākiem: “Kā­­pēc tad man jāiet uz latviešu skolu?” Bet laimīgā kārtā daudz, daudz retāk skanēja jautājums: “Kāpēc man jāiet uz tautas­dejām?”  Jo tautasdejas pievilka un saistīja jauniešus. It īpaši spilgts piemērs trimdas gados bija Sv. Katrīnas tautasdeju kopa „Jandāls”.

Sestdien, 23. augustā,  Pleas­antview bērunamā Fonthillā ģimene un draugu pulks at­­vadījās no mūžībā aizgājušā  tautasdeju kopas „Jandāls” vadītāja Hermaņa Šternberga.  Hermaņa mīlestība pret jau­niešiem un tautasdejām atstā­jusi savas pēdas daudzos jau­niešos, kuŗiem ļoti patika dejot „Jandālā” .

Hermanis Šternbergs dzimis 1924. gadā Kazdangā, Kur­ze­mē. Divdesmit gadu vecumā viņam bija lemts atstāt dzimteni, kur palika vecāki, brāļi, māsa un draugi. Otrā pasaules kaŗa veterāns nonāca gūstā un brīvībā tika pēc diviem g­­a­­diem. Pēc kaŗa viņš no Vācijas pārcēlās uz Skotiju, vēlāk uz Angliju un beidzot nokļuva Kanadā, kur apmetās uz dzīvi Sv. Katrīnās kopā ar sievu Andu un divus gadus veco meitiņu Rūtu. Drīz piedzima arī meita Sarmīte. 

Jau pag. gs. 60. gadu  sākumā Hermanis sāka mācīt tautasdejas vietējā latviešu skoliņā Sv. Katrīnās.  Atmiņā palikušas lielās mūzikas lentes, ko va­­ja­dzēja uztīt uz pareizā numura, lai atskaņotu pareizo mūziku. Līdz ar dejām skolēniem bija jāmācās arī soļošana, kas dažkārt beidzās ar skolēnu veidotām piramidām. Tas va­­rētu likties gluži drakoniski, bet patiesībā Šternberga kun­gam bija tik silta sirds, ka skolēni to visu uzņēma bez īpašām sūdzībām. Toties tautasdejas dejoja ar patiesu prieku. Mazā Sv. Katrīnas lat­viešu skolas tautasdeju kopa lepojās ar to, ka 1965. gada Kanadas Dziesmu svētkos va­­rēja uzstāties ar atsevišķu deju “Sešdancis” tautasdeju lieluz­vedumā Toronto. 1970. gadā bija grupiņa jauniešu, kuŗi jau bija beiguši latviešu pamat­skolu, bet Sv. Katrīnās nebija latviešu ģimnazijas.  Hermaņa Šternberga vadībā 17. no­­vem­brī tika nolemts dibināt  jau­niešu tautasdeju kopu “Jan­dāls”. Par kopas krustmāti aicināja Sv. Katrīnas Daugavas Vanadžu kopu, bet par krusttēvu Vili Ādleri, kas bija bieži braucis ciemos palīdzēt visus iedresēt un apmācīt jaunās dejās. Bērnu grupu no­­dēvēja par “Jandāliņu”. 

Nu tautasdeju kopai sākās īstie ziedu laiki. Hermaņa Šternberga vadības pamats bija labsirdība, un sajūsma un labs gars bija noteicošais „Jan­dāla” mēģinājumos un uz­­stāšanās reizēs. Visi bija gai­dīti. Puišiem pasūtināja zā­­bakus ar zvārguļiem. Kaimiņu pilsētu jaunieši uzzināja par „Jandālu”, un drīz  vien vesels pulciņš katru nedēļu mēroja ceļu no Hamiltonas, lai pie­­dalītos „Jandālā”. Bet divi brāļi šķērsoja robežu no Niagaras pilsētas Ņujorkā. Pēc kāda laika „Jan­dālā” iestājās vairāki lat­viešu jauniešu nelatviešu draugi.

Sv. Katrīnās 1970. gadā arī sākās Folk Arts Festival. Da­­žādas tautības savos namos rīkoja saviesīgus vakarus, kur rādīja savas dejas un dziesmas un cienāja ar saviem rakstu­rīgiem ēdieniem. Festivāla kulminācija bija parāde un lieluzvedums vietējā arēnā.  Hermanis Šternbergs pieda­lījās festivāla organizēšanā. „Jandāls” piedalījās katru ga­­du, un jaunieši izjuta ganda­rījumu un prieku, iepazīstoties ar igauņu, lietuviešu, ukraiņu un citu tautību jauniešiem.  Sv. Katrīnas ieguva reputāciju Folk Arts Capital of Canada. 

Tautasdeju kopa aktīvi dar­bojās līdz 1984. gadam, kamēr Sv. Katrīnās vēl bija latviešu bērni un jaunieši.

Hermanis ne tikai vadīja „Jandālu”, viņš bija arī  aktīvs Daugavas Vanagu biedrs ar zelta nozīmes apbalvojumu. Viņš dziedāja Viestura vīru korī un jutās gandarīts, pie­­daloties pirmajos Dziesmu svētkos atjaunotajā Latvijas valstī. Brīvā laikā Hermanis labprāt makšķerēja un bija viens no Sv. Katrīnas Med­nie­­ku un Makšķernieku kluba dibinātājiem. Pensijas dienās viņš ziemas pavadīja Kalifor­nijā pie meitu ģimenēm, kur līdz 88 gadu vecumam vēl rēgulāri peldēja peldbaseinā.  Pēdējos divus mūža gadus Hermanis  aizvadīja Kristus Dārzā. 

Šā gada februārī Hermanis Kristus Dārzā ģimenes un draugu lokā nosvinēja 90. dzimšanas dienu. Starp apsvei­cējiem bija arī bijušie „Jandāla” dejotāji, kuŗi tagad jau paši tuvojas pensijas gadiem. Vai­­rāk nekā jebkad viņi apzinās  milzīgo laimi, kas viņiem bija lemta, kad Hermanis nodevās savam sirdsdarbam, veidojot un vadot „Jandālu”.

Par Hermani sēro sieva Anda, meitas Dr. Rūta Štern­berga un Sarmīte Mossop ar ģimenēm, kā arī plašais draugu pulks un bijušie „Jandāla” dalībnieki.

FOTO: "Jandāls", kad mēs bijām jauni