Alberts Caune

UZŅĒMĪGS UN VEIKSMĪGS

LATVIJAS DĒLS

Alberts Caune

(1920. 25. 12. – 2014. 22. 09)

Negaidīti pēc nelaimīga kritiena un citādām veselibas kaitēm St. Mary’s slimnīcā mūžībā aizgājis sabiedriskais darbinieks Alberts Caune. Viņš dzimis ne­­­tālu no Madonas – Barkavā. Bēg­ļu gaitās nonāk Vācijā, tad Beļ­ģijā, kur uzsāk studijas tautsaim­niecībā. Tās pabeidz McGill uni­versitātē. Kļūst par zvērinātu grā­­matvedi. Strādā vairākās firmās dažādos amatos. Pēc pensionēšanās turpina sniegt savus pa­­kal­pojumus un konsultācijas grāmatvedībā. Izveido plašu klientu saimi, kas ir pateicīga par visu, ko viņš tai devis. It sevišķi liels šajā ziņā bija viņa devums latviešu sabiedrībā. Viņš izpalīdzēja financiālo gada pārskatu sastādīšanā un to iesniegšanā valsts iestādēs. Sastādīja ienākuma nodokļu pārskatus. Viņa amata zīmodziņš deva viņam tiesības apstiprināt dokumentu parakstītāju parakstus. Mont­realas latviešu sabiedrībā viņam daudz veikumu. Piedalījies tautasdeju kopas Ačkups izveidošanā. Kā labas balss īpašnieks dziedājis vīru korī Junda, jauktajā korī Atbalss, daudzos Vis­parējos latviešu Dziesmu svētkos Kanadā un ASV. Lasījis re­­fe­rātus un humoristiskas apceres pensionāru apvienībā. Pieda­­lījies organizāciju naudas ieguldījumu izvēlē. Dažādu atbalstu ierosinātājs. Savā laikā vadījis Montrealas padomi. Rakstījis presē, it sevišķi Montrealas Ga­­zette. Atbalstījis grozījumus Kanadas un Latvijas vēlēšanu likumos. Ierosināja proporcionālo sistēmu un balsotāju reģistrācijas saraksta ievešanu. Aiz­vien dzīvespriecīgs un gatavs iz­­palī­dzēt ar padomu, ja tāds bija va­­ja­­dzīgs. Īsi sakot – personība, sabied­rības patiess loceklis un godavīrs.

Sirsnīgus atvadu vārdus teica Norberts Munčs. Viņam Alberts esot bijis kā tēvs, un par šo de­­vumu viņš aizgājējam pateicās no visas sirds. Tikpat nozīmīgus vārdus teica Dr. Pēteris Bluso­novičs, kas rūpējās par viņa ve­­selību līdz pat mūža pēdējam brīdim. Atvadu vārdus vēl teica Latvijas goda konsuls Kvebekā R. Klaiše, nolasīdams arī Vītola fonda Latvijā vadītājas Vitas Diķes atvadas un pateicību par īpaša stipendijas fonda izveidošanu. Montrealas Latviešu sabied­riskā centra vārdā atvadījās valdes priekšsēdis Andrejs Vītols, uzaicinādams kopīgi nodziedāt „Padziedāsim nu, bāliņi”. No Pensionāru apvienības un DV Montrealas nodaļas atvadu vārdus teica V. Paegle. Par savu onkuli sirsnīgas atmiņas ainas uzbūra brāļa Staņislava mazmeita, kas bija atlidojusi no Lat­vijas, un kā no brāļa – M. Štau­vers. Izvadīšanas beigās ap 60 pavadītāju vienojās Latvijas Valsts himnas dziedājumā.

Par aizgājēju sēro brālis Sta­­ņislavs ar dzīvesbiedri Veroniku, māsīcas Mārīte un Nellija, brālēns Pēteris, kā arī Norberts Munčs un Pēteris Blusanovičs ar ģimenēm un visa Montrealas latviešu sabiedrība.

Speciāla aizgājēja piemiņas mise notiks 16. novembrī, plkst. 10.30, kārtējā Montrealas Latviešu ka­­toļu draudzes dievkalpojumu vietā Chapelle Notre Dame du Sacre-coeur.

Jāattzīmē arī tas, ka tieši 26. septembrī Jēzus Sirds katedrālē Rēzeknē par aizgājēju, kas atbalstījis Aglonas diecēzes un Rēzek­nes katoļu skolas vajadzības,  aiz­­lūguši bīskaps Jānis Bulis, kated­rāles priesteŗi, Rēzeknes katoļu vidusskolas paidagogi un draudzes ticīgie, kas visi izteikuši līdzjūtību piederīgajiem un latviešiem Kanadā.

Mārtiņš Štauvers